:
  |    

 /

Bank practice

←  
1 2 3 4 5 6 7 8 





Banku Augstskola

Banku katedra

Kursa darbs

Finansu pârskatu analîze un rezultâtu

izmantoðana bankas novçrtçðanâ

Banku specialitâtes

2B3 grupas studente

Oksana Gladija

Kursa darba vadîtâja

doc. Marina Kudinska

Rîga, 2000

SATURA RÂDÎTÂJS

IEVADS 3

1.NODAÏA FINANSU ANALÎZES TEORÇTISKAIS PAMATOJUMS 6

1.1. Finansu analîzes saturs 6

1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi 7

1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi 8

1.4. Bankas bilances analîze 11

1.4.1. Bilances analîzes nepiecieðamîba 11

1.4.2. Bilances analîzes etapi 11

1.4.3. Bilances analîzes metodes 12

2.NODAÏA A/S "PAREKSS BANKA" FINANSU PÂRSKATU ANALÎZE 15

2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums 15

2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte 18

2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra 18

2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte 19

2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze 22

2.3.1. Procentu marþa 22

2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze 22

2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze 23

SECINÂJUMI UN PRIEKÐLIKUMI 25

IZMANTOTÂS LITERATÛRAS UN AVOTU SARAKSTS 27

PIELIKUMI 28

Ievads

Strauju pārmaiņu laiks ir palicis pagātnē, ekonomiskā situācija valstī ir nostabilizējusies, tomēr banku sektorā konkurence arvien saasinās. Patlaban Latvijā darbojas 25 licencētas komercbankas, tās atrodas zem stingras Latvijas Bankas kontroles. Latvijas Bankas normatīvie dokumenti atbilst starptautiskiem banku darbības principiem, kas palielina varbūtību, ka dažas Latvijas bankas neatbilst šiem principiem to nestabilo finansu stāvokļa dēļ.

Cenšoties palielināt savu tirgus daļu un nostiprinat savas pozīcijas, bankas izstrāda un ievieš jaunus produktus un pakalpojumus. Šai piedāvājumu daudzveidībā jāprot orientēties izvēloties sev piemēroto banku.

Neviena ekonomikas sfēra nevar pastāvēt bez bankām. Lai iekārotu klientu uzticību, bankām ir jābūt finansiāli drošām un stabīlām. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai jebkurš ieinteresēts prastu patstāvīgi novērtēt bankas darbību. Šī nepieciešamība nosaka finansu analīzes svarīgumu.

Plaši izmantojama finansu analīzes forma ir ārējā analīze, ko veic uz banku finansu pārskatu pamata. Lai saprastu tajos ietvērto informāciju, finansu pārskati jāprot lasīt. Šī darba mērķis ir palīdzēt cilvēkiem izveidot patiesu priekšstatu par komercbankas darbību, uz kuru pamata var pieņemt pareizo lēmumu par iespējamo sadarbību.

Minēto mērķi autors realizēja sekojošo uzdevumu formā:

 Pamatot finansu analīzes nepieciešamību;

 Iepazistināt ar finansu analīzes formām, veidiem un metodēm;

 Uz a/s Parekss Banka finansu pārskatu piemēra parādīt iespējamo finansu analīzes norisi:

 Veikt bankas pasīvu struktūras raksturojumu un analīzi;

 Izskaidrot tērminu aktīvu kvalitāte un raksturot bankas aktīvu struktūru;

 Veikt bankas rentabilitātes analīzi.

Kursa darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā nodaļa sniedz teorētisko pamatinformāciju par finansu analīzi, tās formām, veidiem un metodēm. Atsevišķi tiek raksturota bankas bilances analīze, jo bilance ir galvenais finansu informācijas avots. Pēc autora domām teorētiskā informācija palīdzēs lasītājam labāk saprast finansu analīzes būtību, tās svarīgumu un nepieciešamību, kā arī dos iespēju izvēlēties sev piemēroto metodi patstāvīgai analīzes veikšanai.

Otrajā nodaļā teorētiskā informācija tiek ilustrēta ar praktiskiem piemēriem. Tiek izrēķināti un interpretēti daudzi finansu koeficienti, kuri raksturo bankas finansiālo stāvokli; tiek izdarīti secinājumi par analīzējamās bankas darbību. Šai nodaļā sniegtā informācija iemācīs lasītāju lasīt finansu parskatus , atrast viņu interesējošo informāciju un pieņemt pareizo lēmumu.

Diemžēl informācija, ko sniedz finansu pārskati, ir diezgan ierobežota. Tāpēc nav iespējams veikt bankas finansu darbības pilnu analīzi. Tomēr pilnā detalizēta analīze ir nepieciešama vairāk īpašniekiem stratēģisko lēmumu pieņemšanai, bet esošiem un potenciāliem klientiem ārējā analīze ir pietiekoša.

Šis darbs nav pārāk detalizēts, tas dod tikai vispārējo priekšstatu par analīzes virzieniem. Tas ir tikai pamats. Darba autors vēlas turpināt pētīt analīzes problēmas, iedziļināties darbā izvirzītajos jautājumos. Pēc autora uzskata izpētes rezultāti var tikt atspoguļoti diplomdarbā.

Darbā tiek izmantoti vispārpieņemti saīsinājumi, proti:

t.sk. tai skaitā;

t.i. tas ir ;

p., - piemēram;

u.c. un citi;

utt. un tā tālāk .

Darbā tiek izmantoti arī citu autoru viedokļi un raksturojumi, uz to pēc citātiem ir atsauces uz izmantotās literatūras un avotu sarakstā norādītajiem rakstiem. Visa skaitliskā informācija, kura tiek izmantota praktiskajos aprēķinos, ir ņemta no a/s Parekss Banka publicētajiem gada pārskatiem par 1996., 1997. un 1998.gadiem, tāpēc tekstā nav uz tiem atsevišķo atsauču.

1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums

1.1. Finansu analîzes saturs

Finansu analîze ir daïa no saimnieciskâs darbîbas pilnas analîzes, kas sastâv no finansu analîzes un vadîbas analîzes. Ðis iedalîjums ir pamatots ar to, ka uzskaites sistçma bankas iekðienç iedalâs uz finansu un vadîbas uzskaiti.

Komercbanku, tâpat kâ jebkuru citu uzòçmumu, darbîbas rezultâti atspoguïojas finansu pârskatos, uz kuru pamata nasakâmi vçrtçjuma râdîtâji un sastâdâmi analîtiskie raksturojumi.

Finansu pârskatu galvenais uzdevums ir sniegt patiesu, pilnu un operatîvu ekonomisko informâciju par bankas darbîbu. Finansu pârskatiem ir jâbût saprotamiem esoðiem, potenciâliem investoriem un kreditoriem, dot viòiem priekðstatu par darbîbas apjomiem un riskiem, kas saistîti ar gaidamiem ienâkumiem, jâsniedz informcija par piesaistîto resursu sastâvu, veidiem un izvietojumu, par uzkrâjumu nedroðiem parâdiem esamîbu u.tt.

Lai informâcija tieðâm bûtu lietderîga, bankâm ik ceturksni jâpublicç atskaites par savu darbîbu, kas ïauj partneriem un klientiem izveidot savus neatkarîgus viedokïus un ievçrojami paplaðinât analîtiíu iespçjas.

Rietumeiropas un Amerikas komercbankas, izòçmot bilances un peïòas un zaudçjumu pârskatus, publicç vairâkus datus, kuri tieði interesç akcionârus, potenciâlos noguldîtâjus un kreditorus. Tâ ir informâcija par bankas tîro peïòu, par izmaksâjamâm akciju dividendçm un citiem darbîbas râdîtâjiem. Zîmîgi ir tas, ka ârvalstu bankas, publicçjot savus pârskatus, orientçjas ne tikai uz banku speciâlistiem, bet arî uz personâm,

←  
1 2 3 4 5 6 7 8 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»