Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Áàíêîâñêîå äåëî /

Bank practice

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


personâm, kurâm nav speciâlas izglîtîbas. Tâpçc ârvalstu banku finansu pârskatos sniegti skaidrojumi, uz kâ pamata un kâdâ veidâ aprçíinâms viens vai otrs râdîtâjs.

Amerikas banku praksç, aprçíinot vçrtçjuma râdîtâjus, tiek izmantota “augstas rentabilitâtes koncepcija” (high profitability banking). Tâ aptver trîs pamatkomponentus:

1) ienâkumu maksimilizâcija;

2) izdevumu minimilizâcija;

3) menedþmenta kvalitâte.

Ienâkumu maksimilizâcija sasniedzama, palielinot kredîtoperâciju, vçrtspapîru operâciju (un citu aktîvu operâciju) rentabilitâti, kâ arî veidojot aktîvu elastîgu struktûru, kas spçjîga reaìçt uz procentu likmju izmaiòâm.

Izdevumu minimilizâciju nodroðina pasîvu optimâlâ struktûra, nestandarta kredîtu apjomu samazinâðana (ar bankas kredîtu portfeïa uzlaboðanu), kâ arî kontrole par mçrítiecîgu lîdzekïu izmantoðanu.

No menedþmenta kvalitâtes, tas ir vadîbas efektivitâtes pakâpes, atkarîgs, cik sekmîgi tiks iedarbinâti divi pirmie komponenti.” [10.]

No augstâk teiktâ redzam, ka finansu pârskatu atklâtumam ir ïoti liela nozîme, tâpçc katrai komercbankai ir jâcenðas palielinât savu finansu pârskatu atklâtumu. Tomçr banku darbîbas atklâtumam ir arî savas negatîvas puses. Ja publicçtajâs bankas atskaitçs bûs parâdîtas kaut nelielas finansu rezultâtu pasliktinâðanos, kas var bût vienkârði saistîtas ar kïûdu, banka var zaudçt klientu uzticçðanos. No otrâs puses pasaules prakse liecina par to, ka bankas darbîbas atklâtums veicina kvalitatîvo îpaðîbu uzlabojumu.

Analîze, kas balstâs tikai uz grâmatvedîbas pârskatu izpçti, ir bankas ârçjâ analîze, ko veic ârçjie informâcijas lietotâji lai apmierinâtu savas intereses.

Ârçjai analîzei ir ðâdas îpatnîbas:

• liels daudzums analîzes subjektu un informâcijas lietotâju;

• analîzes subjektu mçríu un intereðu daudzveidîba;

• analîzes tipisko metoþu, uzskaites standartu un atskaiðu esamîba;

• analîze ir orientçta tikai uz publiskâm, ârçjâm atskaitçm;

• analîzes uzdevumu ierobeþotîba iepriekðçja faktora rezultâtâ;

• maksimâla analîzes rezultâtu atklâtîba informâcijas lietotâjiem.

Tâtad, finansu analîze balstâs uz finansu pârskatiem. Visi finansu pârskati, kurus sastâda Latvijas komercbankas, varçtu tikt iedalîti divâs grupâs:

1) publicçjamos:

• bilance;

• peïòas vai zaudçjumu pârskats;

• naudas plûsmas pârskats;

• bankas gada darbîbas pârskats.

2) nepublicçjamos (Latvijas Bankai iesniedzamajos):

• izsniegto kredîtu klasifikâcija;

• bankas kapitâla pietiekamîbas aprçíins;

• pârskats par lielajiem riska darîjumiem;

• likviditâtes râdîtâju aprçíins;

• pârskatu par riska darîjumiem ar personâm, kas saistîtas ar kredîtiestâdi;

• pârskatu par aktîvu un saistîbu termiòstruktûru;

• kredîiestâdes obligâtajâm rezervçm izvirzîto prasîbu aprçíinu;

• pârskatu par pozîcijâm ârvalstu valûtâ;

• pârskatu par valsts riska kontroli.

1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi

Finansu analîzes mçríis ir atkarîgs no tâ, kâdâm vajadzîbâm tâ tiek veikta, t.i. no konkrçta informâcijas lietotâja interesçm finansu un citu aktîvu veidu pârvaldîðanâ. Piemçram, potenciâlam noguldîtâjam ir svarîgi, lai banka bûtu finansiâli droða, un viòa ieguldîjums dotu pçc iespçjas lielâku atdevi. Ja klients grib nopelnît vairâk, tad viòam ir jâsamierinâs ar lielâku risku, ko arî var kontrolçt izmantojot finansu analîzes paòçmienus.

Daudz sareþìîtâka finansu analîze kïûst vadîbas lîmenî. Komercbankas veiksmîga darbîba ir atkarîga no vadîbas individuâlo un kolektîvo lçmumu virknes.

Vadîbas finansu analîzes pamatmçríis ir novçrtçt un identificçt bankas iekðçjâs problçmas, lai sagatavotu, pamatotu un pieòemtu daþâdus vadîbas lçmumus, tai skaitâ attîstîbas jomâ, izieðanâ no krîzes, bankrota procedûras uzsâkðanâ, akciju paíetes pirkðanâ, investîciju piesaistîðanâ. Ðai nolûkâ jâatrod daþi parametri, kuri sniegtu visvairâk informâcijas un dotu objektîvu un precîzu priekðstatu par bankas finansiâlo stâvokli, par peïòu un zaudçjumiem, par izmaiòâm aktîvu un pasîvu struktûrâ, norçíinos ar debitoriem un kreditoriem. Analîzes rezultâti dod iespçju novçrtçt bankas iekðçjo potenciâlu un pieòemt nepiecieðamus operatîvus lçmumus.

No îpaðnieku viedokïa finansu analîzes mçríis ir iegût objektîvu pamatojumu stratçìisko lçmumu pieòemðanai, kas var izpausties ilgtermiòa pasâkumu plânoðanâ bankas stabîlas attîstîbas nodroðinâðanai.

Valsts lîmenî finansu analîzes galvenais mçríis ir novçrtçt valsts intereðu aizsardzîbu, kontrolçt banku sistçmas darbîbu, kas savukârt jau pasaules mçrogâ nosaka valsts banku sistçmas attîstîbu un vietu pasaules ekonomikâ.

Finansu analîzes mçríis tiek realizçts konkrçta uzdevuma risinâjuma formâ, kurð stâv tâs rezultâtu lietotâja priekðâ. Analîtisko uzdevumu piemçri var bût sekojoði:

• bilances likviditâtes analîze;

• bilances posteòu dinamikas un struktûras analîze;

• finansiâlâ stâvokïa un maksâtspçjas analîze;

• peïòas faktoru analîze;

• peïòas apjomu un izmaksu optimizâcijas analîze;

• bankas finansiâli saimnieciskâs darbîbas analîze;

• rentabilitâtes analîze;

• kapitâla struktûras analîze u.c.

Izvirzîtie uzdevumi noteic finansu analîzes veidu un formu izvçli.

1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi

Atkarîbâ no konkrçtiem uzdevumiem izðíir sekojoðus finansu analîzes veidus:

• ekspresanalîze - vienas-divu dienu laikâ ir iespçjams iegût priekðstatu par bankas finansu stâvokli pamatojoties uz ârçjiem grâmatvedîbas pârskatiem;

• kompleksanalîze - dod iespçju triju-èetru nedçïu laikâ iegût bankas finansiâla stâvokïa novçrtçjumu uz ârçjo grâmatvedîbas pârskatu pamata, kâ arî izmantojot pârskatu posteòu atðifrçjumus, analîtiskâs uzskaites datus, neatkarîga audita rezultâtus u.c.;

• finansu analîze kâ bankas biznesa procesu izpçtes daïa - paredzçta bankas visu darbîbas aspektu novçrtçðanai, t.i. finansu, mârketinga, vadîbas, personâla u.c.;

• orientçta finansu analîze - paredzçta bankas prioritâtes finansu problçmas risinâðanai, piemçram, debitoru parâdniecîbas optimizâcijai. Ðajâ gadîjumâ var izmantot ârçjos grâmatvedîbas pârskatus un arî nepiecieðamo posteòu atðifrçjumus;

• regulârâ finansu analîze - paredzçta efektîvas finansu vadîbas izveidoðanai, noteiktos termiòos (ik mçnesi vai ik ceturksni) sniedzot speciâli apstrâdâtus finansu analîzes rezultâtus.

Atkarîbâ no analîzes izvçlçta virziena, tai var bût sekojoðas formas:

• retrospektî

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»