Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Áàíêîâñêîå äåëî /

Bank practice

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


paòçmienus un metodes. Ðajâ procesâ visbieþâk izmanto ðâdas metodes:

• grupçjumu metode;

• salîdzinâjuma metode;

• tabulâcijas metode;

• ilustrâcijas metode;

• koeficientu metode;

• citas ekonomiski-matemâtiskâs un statistiskâs metodes.

Dinamisko rindu salîdzinoðâ analîze palîdz atklât faktiskâs un normatîvâs likviditâtes izmaiòu un novirþu pamatcçloòus, atrast izmaksu minimizâcijas un peïòas maksimizâcijas rezerves. Salîdzinâjuma paòçmienu var izmantot arî plânoto un faktisko râdîtâju salîdzinâðanai, parâdîbas dinamikas analîzei. Praktiskai darbîbai un bankas vadîbai ir svarîgi ne tikai salîdzinoðâs analîzes sistematizçtie râdîtâji, bet arî visnozîmîgo rentabilitâtes, risku, droðîbas un likviditâtes râdîtâju salîdzinâðana ar citu banku datiem. Ðo starpbanku salîdzinoðâs analîzes metodi izmanto korespondçjoðâs bankas, potenciâlie klienti un bankas akcionâri, jo tâ dod iespçju novçrtçt bankas menedþmenta efektivitâti.

Grupçjumu metode ir viena no visbieþâk izmantojamâm analîzes metodçm. Sistematizçjot bilances datus ðî metode palîdz saprast analîzçjamo procesu un parâdîbu bûtîbu. No avotu veidoðanas un izvietoðanas viedokïa bilances posteòi tiek iedalîti aktîvajos un pasîvajos. Atseviðíi izdala ârpusbilanci.

Grupçjot bilances posteòus, jâizdala paðu un piesaistîtie resursi, ilgtermiòa un îstermiòa kredîtieguldîjumi, aktîvi-pasîvo operâciju tçrmiòi, ieòçmumu, izdevumu un peïòas veidi. Postçòûs var grupçt arî òemot vçrâ to likviditâtes pakâpi, banku operâciju ekonomisko bûtîbu, ienesîguma lîmeni (aktîviem) un cenu (pasîviem) u.c. (1.2.attçls)

1.2.attçls Bilances posteòu grupçjums

Piemçram, pec operâciju ekonomiskâ rakstura bilances aktîvus un pasîvus var sagrupçt sekojoði:

• starpbanku operâcijas;

• bankas iekðçjâs operâcijas;

• operâcijas ar klientiem;

• operâcijas ar pçrçjiem kontraìentiem.

Koeficientu metode palîdz atklât bilances posteòu vai to grupçjumu kvantitatîvas savstarpçjâs sakarîbas (paralçli var pielietot arî grupçjumu un salîdzinâjuma metodes). Plaðâkai analîzei izmanto arî analîtiskâs uzskaites datus. Koeficientu metode ir nepiecieðama, lai kontrolçtu, piemçram, bankas likviditâtes lîmeni. Ðî metode ir universâla, tâ dod iespçju salîdzinât savâ starpâ ne tikai lîdzîgas bankas, bet arî pçc lieluma daþâdas bankas, jo râdîtâji (koeficienti) pârsvarâ ir relatîvie lielumi. Izmantojot koeficientu metodi ir iespçjams atrast bankas peïòas palielinâjuma rezerves, uzturçt likviditâti un minimizçt bankas riskus.

2.NODAÏA A/S "Parekss banka" finansu pârskatu analîze

2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums

Lai nodroðinâtu savu darbîbu, jebkurai bankai ir nepiecieðami naudas lîdzekïi, t.i. resursi. Komercbanku resursi sastâv no paðu lîdzekïiem un piesaistîtiem lîdzekïiem, tie veido bankas pasîvus. “Paði stabilâki resursi ir bankas paðu kapitâls un piesaistîtie lîdzekïi bez tiesîbâm lauzt lîgumu.” [9.] No komercbankas pasîvu struktûras ir atkarîga bankas droðîba. “Paðu kapitâls ir maksimâli pieïaujama zaudçjumu robeþa, lîdz kuras sasniegðanai banka spçj pilnîgi norçíinâties par savâm saistîbâm.” [1.] Tâpçc ir ïoti svarîgi novçrtçt bankas resursu strukrûru.

"Parekss bankas" pasîvu struktûru raksturo sekojoði dati (2.1.tabula):

2.1.tabula

"Parekss bankas" pasîvu struktûra

Posteòi %

31/12/98 31/12/97 31/12/96 31/12/95

SAISTÎBAS KOPÂ, t.sk.: 88.8 86.9 85.9 85.6

Saistîbas pret kredîtiestâdçm, t.sk.: 13.1 4.9 2.2 0.8

• pret OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm 10.6 0.6 0.04 0.2

• pret Latvijâ reì. kredîtiestâdçm 0.3 0.7 1.4 0.5

• pret citâm ne OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm 2.3 3.6 0.8 0.1

Noguldîjumi, t.sk.: 72.1 80.7 81.4 78.0

• valdîba 4.0 3.5 0.4 4.8

• paðvaldîbas 0.02 0.04 0.04 0.1

• finansu institûcijas 0.4 0 - -

• valsts uzòçmumi 2.5 1.8 1.2 3.9

• sabiedriskâs un reliìiskâs organizâcijas 0.3 0.2 - 0.2

• privâtuzòçmumi 51.5 60.9 12.4 20.1

• privâtpersonas 9.3 10.1 8.8 10.2

• nerezidenti - - 58.6 38.7

• bankas darbinieki 4.0 4.0 - -

Pârçjâs saistîbas 3.2 0.8 1.6 6.0

Uzkrâtie procentu izdevumi 0.3 0.1 0.2 0.1

Uzkrâjumi saistîbâm un maksâjumiem 0.1 0.4 0.5 0.7

KAPITÂLS UN REZERVES KOPÂ, t.sk.: 11.2 13.1 14.1 14.4

Apmaksâtais pamatkapitâls 10.0 4.4 6.6 4.9

Rezerves kapitâls un pârçjâs rezerves - 1.5 2.2 1.6

Nesadalîtâ peïòa 1.2 7.2 5.3 7.9

PASÎVI KOPÂ 100 100 100 100

No ðîs tabulas redzam, ka galvenais resursu avots ir piesaistîtie lîdzekïi, kas veido 86-89% no kopçjiem resursiem. Bankas paðas resursi ir 11-14%, kas kopumâ atbilst pasaules banku praksç izveidotai struktûrai. Varam pamanît arî, ka banka 1998.g. ir kïuvusi aktîvâkâ starpbanku tirgû, bet piesaistîjusi lîdzekïus galvenokârt no OECD valstîs reìistrçtâm kredîtiestâdçm.

"Parekss bankas" paðu kapitâls 1998.gadâ palielinâjâs no 11,029 tûkst. Ls lîdz 30,000 tûkst. Ls (2.1.attçls), kas bija izdarîts uz iepriekðçjo gadu nesadalîtâs peïòas un rezervju rçíina.

2.1.attçls "Parekss bankas" paðu kapitâls un rezerves

Paðu kapitâla sastâvâ 1998.g. ir krasi samazinâjies nesadalîtâs peïòas îpatsvars, kas tieði saistîts ar Krievijas krîzi. Tomçr bûtiski ir atzîmçt, ka tieði "Parekss banka" bija vienîga no lielâkâjâm bankâm, kas pabeidza ðo gadu ar peïòu.

Piesaistîto lîdzekïu lielâko daïu sastâda noguldîjumi, t.i noguldîjumi ir bankas galvenais resursu avots. Kopð 1995.gada noguldîjumu lielums bûtiski palielinâjâs (2.2.attçls), un tas turpinâja augt arî 1998.gadâ neskatoties uz Krievijas krîzi. “Parekss Bankai” pieder 23% noguldîjumu tirgus Latvijas Republikâ. Ðis fakts liecina par "Parekss bankas" klientu uzticîbu bankas vadîbai.

2.2.attçls "Parekss bankas" noguldîjumi

"Parekss bankas", kâ arî pârçjo banku resursu struktûrai, ir raksturîgi tas, ka lielâko daïu veido lîdzekïi uz pieprasîjumu. (2.3.attçls) Tâ, noguldîjumi uz pierprasîjumu sastâda 86% no kopçjiem noguldîjumiem, un tikai ap 14% ir termiònoguldîjumi.

2.3.attçls Noguldîjumu struktûra (1998.g.)

No ðiem faktiem varam izdarît secinâjumu, ka resursu bâze "Parekss bankai" ir diezgan stabîla, jo noguldîjumu uz pieprasîjumu îpaðnieki parasti , atverot norçíinu kontu bankâ, paliek ðîs bankas klienti uz ilgu laiku, bet termiòdepozîtu îpaðnieki pçc termiòa beigðanas parasti meklç izdevîgâkus nosacîjumus jaunam depozîtam, un ir iespçjams, ka viòi izmantos citas bankas pakalpojumus.

Tagad pievçrsim uzmanîbu vçl vienam râdîtâjam (2.4.attçls). No diagrammas skaidri redzams cik strauji aug bankas pasîvi kopð 1995.g. Ðis ir viens no râ

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»