Пример: Транспортная логистика
Я ищу:
На главную  |  Добавить в избранное  

Банковское дело /

Bank practice

←предыдущая следующая→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Скачать реферат


râdîtâjiem, kurð parâda, cik strauji attîstâs komercbanka. Uz 1998.g. beigâm "Parekss bankas" pasîvi sasniedza 301,166 tûkst.Ls, un tâs ir lielâkais râdîtâjs starp Latvijas bankâm, kâ arî viens no lielâkâjiem starp Baltijas valstu bankâm.

2.4.attçls "Parekss bankas" pasîvi

Pats galvenais râdîtâjs, kas raksturo bankas kapitâlu, ir paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs. Ðis râdîtâjs attçlo kopçjo bankas droðîbas novçrtçjumu, tâs riskam pakïautîbas lîmeni. Pietiekamîbas galvenais princips ir : paðu kapitâla lielumam jâatbilst ar risku svçrtiem aktîviem. Ðo lielumu raksturo paðu kapitâla un riskanto aktîvu attiecîba, kurai pçc Latvijas Bankas kritçrija ir jâbût ne mazâkai par 10%. Latvijas Bankas kritçrijs ir stingrâks par Bâzeles kritçriju - 8%. Nedaudz atðíiras arî kapitâla pietiekamîbas râdîtâja aprçíinâðana saskaòâ ar Latvijas bankas prasîbâm no ðî râdîtâja aprçíinâðanas saskaòâ ar Bâzeles Komitejas prasîbâm.

No 2.2.tabulas redzam, ka banka ir izpildîjusi Latvijas Bankas normatîvu. Papildus varam redzçt, ka triju gadu laikâ ðis râdîtâjs ir samazinâjies no 28.4% lîdz 16.19%, t.i. maksâtspçjas risks ar laiku palielinâjâs, bet tas atbilst arî visai banku sistçmai kopumâ.

2.2.tabula

Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs

Gads Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs (saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm)

1996 28.4%

1997 23.0%

1998 16.19%

2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte

2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra

Bankas aktîvâs operâcijas veido nozîmîgu un noteicoðo tâs operâciju daïu.

Aktîvu struktûra ir daþâdu aktîvu posteòu attiecîba pret kopçjiem aktîviem (2.3.tabula). Aktivu kvalitâti nosaka to struktûra, aktîvo operâciju diversifikâcija, riskanto aktîvu apjoms, kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjoms. Komercbankas aktîvus var iedalît èetrâs grupâs: skaidrâ nauda kasç un tâs ekvivalenti, investîcijas vçrtspapîros, kredîti un pamatlîdzekïi.

2.3.tabula

Aktîvu struktûra

Aktîvi 31/12/98 31/12/97 31/12/96 31/12/95

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku 7.4 7.7 11.1 10.3

Prasîbas pret kredîtiestâdçm 6.0 10.7 9.4 14.1

Kredîti 50.3 32.4 37.7 22.3

Obligâcijas un citi parâda vçrtspapîri ar fiksçtu ienâkumu 29.1 42.1 32.1 44.7

Akcijas un citi vçrtpapîri ar nefiksçtu ienâkumu 1.4 1.5 1.7 0.2

Lîdzdalîba meitas uzòçmumu pamatkapitâlâ 0.1 0.003 0.1 -

Lîdzdalîba saistîto uzòçmumu pamatkapitâlâ 0.2 0.4 0.9 0.9

Nemateriâlie aktîvi 0.1 0.2 0.4 0.6

Pamatlîdzekïi 3.2 3.6 5.1 5.6

Pârçjie aktîvi 1.1 0.7 1.0 0.7

Nâkamo periodu izdevumi un uzkrâtie procentu ieòçmumi 1.1 0.6 0.5 0.6

Kopâ aktîvi 100 100 100 100

No tabulas redzams, ka vislikvîdâkie lîdzekïi, t.i. kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku, sastâda 7.4% (1998.g.). Eiropas valstîs ðîs râdîtâjs ir ap 3%, bet Amerikâ un Japânâ - 0%. "Parekss bankas" râdîtâjs vidçji atbilst Itâlijas un Krievijas lîmenim. Tâ lielumu nosaka galvenokârt Centrâlâs Bankas rezervju prasîba.

Redzam, ka banka ir salîdzinoði pasîva aktîvo starpbanku operâciju tirgû (6%). Eiropas bankâs ðis râdîtâjs sasniedz 25-35%.

Salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem bûtiski palielinâjâs aizdevumu îpatsvars un 1998.g. sasniedza pusi no aktîviem. Aizdevumu kvalitâte bûs izskatîta tâlâk.

Vçl viens bûtisks postenis ir investîcijas obligâcijâs un citos vçrtspapîros ar fiksçtu ienâkumu, tas sastâda 29.1% (1998.g.). Redzam, ka ðîs investîcijas samazinâjâs pçdçjo èetru gadu laikâ, atbrîvojot lîdzekïus kreditçðanai. Lielâko daïu no tâm sastâda valdîbas obligâcijas - 14%, bet spekulatîvos nolûkos lielâko daïu sastâda îstermiòa naudas pârvaldîðanas konts - 51%. Kopumâ varam secinât, ka spekulatîvie darîjumi ar obligâcijâm un citiem vçrtspapîriem veido 74%.

Secinâjumi:

• galveno vietu bankas aktîvajâs operâcijâs aizòem kredîtoperâcijas - 50.3%;

• otrajâ vietâ - investîcijas vçrtspapîros - 30.5%;

• treðajâ vietâ - kases aktîvi - 13.4%;

• pârçjo aktîvu daïa ietver plaðu operâciju spektru un sastâda 5.8%.

Neskatoties uz vispârçjâm tendencçm, bankai jâcenðas izveidot racionâlu aktîvu struktûru, kura galvenokârt ir atkarîga no aktîvu kvalitâtes.

2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte

Aktivu kvalitâti nosaka to likviditâte, riskanto aktîvu apjoms, nedroðo aktîvu îpatsvars, pelnoðo aktîvu apjoms.

LIKVIDITÂTE

Lai banka varçtu izpildît savas ikdienas saistîbas, tai ir jâatbilst likviditâtes prasîbâm. Ðim nolûkam bankas aktîvi ir iedalîti grupâs atkarîbâ no likviditâtes pakâpes: augsti likvîdie aktîvi, likvîdie aktîvi un ilgtermiòa likviditâtes aktîvi.

Veidojot racionâlu aktîvu struktûru, bankai ir jâizpilda likviditâtes normatîvs. Latvijas Banka kontrolç tekoðâs likviditâtes râdîtâju, kuram pçc tâs prasîbas ir jâbût ne mazâkai par 30%, t.i.

tekoðâs prasîbas / tekoðâs saistîbas >=30%

"Parekss bankas" likviditâtes koeficients, aprçíinâtais saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm no 72.2% 1997.gadâ ir samazinâjies 1998.gadâ lîdz 62.7%. Latvijas Bankas normatîvs ir izpildîts, iegûtie dati liecina par bankas augstu likviditâti. Tomçr pârâk augsts likvîdo lîdzekïu îpatsvars arî nav laba parâdîba, jo tie parasti ir ar zemu pelnîtspçju, kaut arî ar zemu riska pakâpi. Augsts likviditâtes râdîtâjs ir raksturîgs "Parekss bankai", jo viòu “biznesa filozofijas pamatâ - aizsargât klientu ieguldîjumus un tos pârvaldît ar ârkârtîgu piesarzîbu un profesionalitâti”, tâ vienmçr slavçjâs ar savas darbîbas konservatismu. Augsta likviditâte ir îpaði svarîga krîzes laikâ. Tâ, 1998.gadâ, kad Krievijas krîze bûtiski ietekmçja Latvijas banku sistçmu un arî ekonomiku kopumâ, augsts likviditâtes râdîtâjs liecinâja, ka noguldîtâju lîdzekïi ir droðîbâ un ir pieejami jebkurâ brîdî.

Tagad aplûkosim vçl vienu râdîtâju, kurð arî ir pieskaitâms pie likviditâtes râdîtâjiem. Tas ir kredîtu nodroðînâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs, kurð aprçíinâms, kâ kredîtieguldîjumu summas attiecîba pret noguldîjumu kopsummu (2.4.tabula).

2.4.tabula

Likviditâtes râdîtâji

Gads Kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs

Noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem aktîviem Likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ

1995 0.29 0.31 0.24

1996 0.41 0.44 0.36

1997 0.40 0.23 0.18

1998 0.70 0.19 0.13

Ðîs râdîtâjs izsaka, kâ ienâkumu un vienlaikus vislielâkâ riska aktîvi segti ar noguldîjumiem. Ðo râdîtâju plaði izmanto komercbankas savas darbî

←предыдущая следующая→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»