Пример: Транспортная логистика
Я ищу:
На главную  |  Добавить в избранное  

Банковское дело /

Bank practice

←предыдущая следующая→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Скачать реферат


darbîbas novçrtçðanai un kredîtpolitikas plânoðanai. Jo augstâks ir ðîs râdîtâjs, jo lielâka ir bankas aizdevumu politikas aktivitâtes, bet zema râdîtâja vçrtîba liecina par bankas piesardzîbu un pasivitâti kreditçðanas darîjumos.

No tabulas redzams, ka "Parekss bankai" kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjam ir tendence palielinâties, un tas ir strauji palielinâjies 1998.gada laikâ sasniedzot 70%.

Otrais râdîtâjs - noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem lîdzekïiem- ir krasi samazinâjies kopð 1995.gada. Ðis râdîtâjs parâda bankas gatavîbu vienlaikus izpildît savas saistîbas noguldîtâju priekðâ. Mûsu gadîjumâ, sprieþot pçc minçtâ radîtâja, bankas likviditâte ir krasi pazeminâjiðies. Tas ir saistîts gan ar likvîdo lîdzekïu (kase un korespondçjoðie konti) samazinâðanos, gan ar noguldîjumu portfeïa palielinâðanos (1998.gadâ par 8.3%).

Treðajam râdîtâjam - likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ - arî ir tendence samazinâties, kas var bût izskaidrots ar kredîtportfeïa un pârçjo aktîvu straujo palielinâðanos.

Neskatoties uz daþu râdîtâju pasliktinâðanos, Latvijas Bankas likviditâtes normatîvs ir izpildîts, un pat vairâk nekâ divâs reizçs pârsniedz normatîvu, kas liecina par bankas augsto likviditâti.

RISKANTO AKTÎVU APJOMS

Izskatîsim "Parekss bankas" aktîvu sadalîjumu atbilstoði riska pakâpei un to îpatsvaru kopçjos aktîvos uz 1998.gada piemçra (2.5.tabula), jo kopð 1997.g. Latvijas Bankas prasîbas, t.i. riska pakâpes, ir mainîjuðâs sakarâ ar Krievijas krîzi. Piemçram, Krievijas valdîbas vçrtspapîriem noteikta riska pakâpe tagad sastâda 50% (lîdz 1998.gadam tâ bija 0%).

2.5.tabula

Aktîvu sadalîjums atbilstoði riska pakâpei

Riska pakâpe Procentos pret kopçjiem aktîviem

0% 21.2%

20% 26.7%

50% 1.1%

80% 10.9%

100% 38.7%

Ðî tabula parâda, ka "Parekss bankas" aktîvi ir diversificçti atbilstoði riska pakâpei, lielu daïu sastâda aktîvi ar 0% riska pakâpi. Augsta riska (100%) liels aktîvu îpatsvars izskaidrojams ar to, ka bankai ir liels kredîtu îpatsvars (50,3%), tai skaitâ 28% ar 100% riska pakâpi.

Tomçr aktîvu analîze pçc riska pakâpes nedod pilnu priekðstatu par bankas aktîvu kvalitâti. Papildus jâanalizç kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjomi, îpaðu uzmanîbu pieverðot kredîtportfeïa kvalitâtes analîzei (2.6.tabula), jo kredîtdarbîba aizòem nozîmîgu vietu bankas darbîbâ un lielâka kredîtu daïa ir 100% riska pakâpi.

2.6.tabula

Kredîtportfeïa kvalitâti raksturojoðie râdîtâji

1996 1997 1998

Uzkrâjumu sliktiem parâdiem koeficients (k1) 5.46% 2.85% 3.47%

Speciâlo uzkrâjimu koeficients (k2) 12.60% 6.07% 4.34%

Uzkrâjumu seguma koeficients (k3) 0.39 0.22 0.31

NIM 9.21% 5.24% 5.96%

RAM 2.39% 2.14% 2.80%

kur:

k1=uzkrâjumi sliktiem parâdiem / bilances vçrtîba

k2=spec.uzkr.nedroðiem kredîtiem / kredîtportfelis

Uzkrâjumu seguma koeficients=paðu kapitâls / spec. uzkr. nedroðiem kredîtiem

NIM=Tîrie procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi

RAM=(Tîrie procentu ieòçmumi - spec.uzkr.nedr.parâdiem) / vidçjie aktîvi

Tabulâ parâdîtie râdîtâji palîdz noteik uzkrâjumu ietekmi uz bankas droðîbu, kâ arî kredîtportfeïa rentabilitâti.

Râdîtâjs k1 ir bûtiski samazinâjies, taèu tâ vçrtîba ir tuvu 3.5%, kas liecina par aktîvu zemu kvalitâti. Speciâlie uzkrâjumi nedroðiem parâdiem raksturo bankas novçrtçto kredîtrisku. No tabulas redzams, ka speciâlo uzkrâjumu koeficients ir samazinâjies no 12.6% 1996.gadâ lîdz 4.34% 1998.gadâ. Tomçr k2 ir lielâks par 3%, kas liecina par kredîtportfeïa slikto kvalitâti. Liels speciâlo uzkrâjumu îpatsvars var bût saistîts ar nestabilo ekonomisko situâciju un 1995. un 1998. gadu krîþu ietekmi.

K3 koeficients parâda uzkrâjumu segumu ar paðu kapitâlu. Lielums zem 1 liecina par to, ka banka spçj nosegt visus paredzçtos iespçjamos zaudçjumus ar paðu kapitâlu. Pieòemams varçtu bût râdîtâjs zem 1,75, kritisks ir koeficienta lielums virs 2,5.

2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze

2.3.1. Procentu marþa

Procentu marþa - starpîba starp procentu ieòçmumiem un procentu izdevumiem. Tas ir bankas galvenais ienâkumu avots. Marþa var bût raksturota ar absolûto lielumu vai daudziem finansu koeficientiem.

Aplûkosim divus procentu marþas koeficientus (sk. 2.6. tabulu).

NIM ir tîrâ procentu marþa. Šis koeficients pēc būtības ir rentabilitātes koeficients, kurš parāda resursu izvietošanas efektivitāti. Pēdējos divos gados šīs rādītājs ir būtiski samazinājies, tas ir saistīts ar aktīvu strauju pieaugumu. Tai pašā laikā tīrā procentu maržā pēc absolūta lieluma 1998.gadā ir izaugusi par 53% salīdzinot ar 1997.gadu.

Otrais koeficients – RAM – ir ar risku koriģētā marža. Šis rādītājs parāda, kādā mērā iespējami nedrošo kredītu zaudējumi var būt segti ar tīriem procentu ieņēmumiem. Šī koeficienta uzlabošanās saitīta ar uzkrājumu nedrošiem parādiem samazināšanos, kas savukārt liecina par kredītportfeļa uzlabošanos.

2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze

Analizçjot bankas ieòçmumus un izdevumus, izmanto tâdus paòemienus kâ struktûras analîze, dinamikas analîze, koeficientu analîze.

Vispopulârâki ir ðâdi koeficienti (2.7.tabula):

2.7.tabula

Ieòçmumu / izdevumu analîzes râdîtâji

1996 1997 1998

K1 11.7% 7.9% 8.6%

K2 10.2% 8.2% 5.8%

K3 11.3% 8.3% 10.6%

K4 -14.7% -2.6% -91.5%

kur :

K1 = perioda procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi;

K2 = perioda neprocentu ieòçmumi / vidçjie aktîvi;

K3 = perioda neprocentu izdevumi / vidçjie aktîvi;

K4 = (neprocentu ieòçmumi - neprocentu izdevumi) / (procentu ieòçmumi - procentu izdevumi).

Koeficients K1 parâda bankas procentu ieòçmumu marþu. Pasaules praksç bankas orientçjas uz ðî koeficienta vçrtîbu ap 3 - 4%. "Parekss bankai" ðis râdîtâjs ir daudz lielâks, kas nozîmç tieði procentu ieòçmumu lielu îpatsvaru.

Koeficientiem K2 un K3 nav paredzçti normatîvi, tos regulç pati banka. Ðie râdîtâji parâda attiecîgi neprocentu ieòçmumu un neprocentu izdevumu marþas. Redzam, ka neprocentu izdevumi gandrîz divreiz pârsniedz neprocentu ieòçmumus. Tas ir saistîts galvenokârt ar lieliem administratîviem izdevumiem.

Ceturtais koeficients K4 pasaules praksç orientç bankas uz to, lai neprocentu ieòçmumi veidotu ap 30% no procentu ieòçmumiem, bet tam nevajadzçtu stipri pârsniegt ðo lielumu. Mûsu gadîjumâ redzam, ka koeficientam K4 ir negatîvâs vçrtîbas, jo, kâ mçs noskaidrojâm, neprocentu izdevumi pârsniedz neprocentu ieòçmumus. 1998.g. tik krasas ðî koeficienta izmaiòas saistîtas ar to, ka daudzkârt palielinâjâs izdevumi uzkrajumiem nedroðiem parâdiem Krievijas krîzes rezultâtâ.

2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze

Peïòas lîmeòa analî

←предыдущая следующая→
1 2 3 4 5 6 7 8 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»