Bankovskoe delo

Rīgas valsts kredītkase. Tika realizēta īpaša okupētajām zemēm paredzēta naudas politika, kuras mērķis bija šo zemju pakļaušana un izlaupīšana.

Pēc 2. pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finansu un kredīta sistēmā. Gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistēma atradās pilnīgā tās kontrolē.

80. gadu vidū PSRS politiskās un ekonomiskās pārkārtošanas radītās iespējas tika izmantotas arī Latvijā, kur jau 1988. gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1987. gadā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris tika pārdēvēts par PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku, taču par valsts centrālo un emisijas banku nekļuva.

1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - vietējā centrālā banka - patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3.septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Tā pārņēma savā īpašumā un struktūrā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku u.c. valsts kredītiestādes. Par Latvijas Bankas prezidentu kļuva Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītājs Einars Repše. 1992. gada 4. Martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu". Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19.maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas. Likums "Par Latvijas Banku" neparedzēja tās komercdarbību, tāpēc tika pieņemts lēmums par 49 tās nodaļu pārveidošanu un privatizāciju.

1990. gada 31. jūlijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas naudas sistēmas izveidošanas programmu". Latvijas nacionālās valūtas atjaunošanu sagatavoja Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu konsultantiem. Tika izveidota Latvijas Republikas Naudas reformas komiteja, kas 1992. gada 4. maijā pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes - Latvijas rubļa - laišanu apgrozībā. 1993. gadā apgrozībā tika ieviesta Latvijas Republikas nacionālā valūta - lats. Nauda atguva agrākajos gados zaudētās funkcijas. Naudas reformas sekmīga norise un lata ieviešana radīja priekšnoteikumus pārejai uz tirgus ekonomiku.

2.2 Latvijas Bankas struktūra

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Banku pārvalda bankas padome un valde. Bankas padomes sastāvā ir 8 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi. Bankas prezidents ir Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs. Latvijas Bankas padomes izveidotā valde 6 cilvēku sastāvā veic bankas praktiskā darba operatīvo vadīšanu.

Latvijas Bankas prezidentu ievēl Saeima uz 6 gadiem. Pašreizējais Latvijas Bankas prezidents ir Einars Repše, kurš tika iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā 1991.gada 3.septembrī un 1997.gadā atkārtoti ievēlēts. Bankas prezidents apstiprina Latvijas Bankas struktūru, pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus..

Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus Latvijas Bankas vārdā. Tā nosaka vispārējo naudas politiku, Latvijas Bankas aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes. Bankas padome izskata ārvalstu banku pieteikumus šo banku nodaļu, filiāļu un pārstāvniecību atvēršanai Latvijas Republikā, lemj par licenču izsniegšanu šo kredītiestāžu darbībai Latvijā.

Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.

Latvijas Bankas valde veic bankas praktiskā darba operatīvo vadīšanu, realizē bankas padomes direktīvas naudas apgrozības un kredītiestāžu uzraudzības jomā. Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs ir Ilmārs Rimšēvičs, valdes priekšsēdētāja vietniece Māra Raubiško un valdes locekļi ir Roberts L. Grava, Reinis Jakovļevs, Helmūts Ancāns Antonija Sileniece

2.1 attēlā var aplūkot Latvijas Bankas struktūru. Padomes pakļautībā ir valde un sekojošas pārvaldes - prezidenta konsultants, sabiedrisko attiecību pārvalde, iekšējās revīzijas pārvalde, juridiskā pārvalde, ārējo sakaru pārvalde, aizsardzības pārvalde un kases un naudas pārvalde, kuras pakļautībā ir visas Latvijas Bankas filiāles. Zem valdes ir monetārās politikas pārvalde, kredītiestāžu uzraudzības pārvalde, valūtas uzraudzības pārvalde, grāmatvedības un norēķinu pārvalde u.c. pārvaldes.

Izmantotās literatūras saraksts

1. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Banku’’, 19.05.1992

2. Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likums”, 05.10.1995

3. Latvijas Republikas likums “Par Latvijas Innvestīcijas banku”, 30.03.1993

4. E.Kassalis. Makroekonomika. - R.: LU, 1995. - 144 lpp.

5. E.Zelgalvis. Kapitālistisko valstu naudas apgrozība un kredīts. - R.: Zvaigzne, 1982. - 253 lpp.

6. Latvijas statistikas gadagrāmata

7. Informācija par Latvijas Banku elektroniskā formā