Bnkovskoe delo

S A T U R S

Ievads.................................................................................................2

1. Banku izcelšanās un iedalījums....................................................3

1.1. Banku izcelšanās.........................................................3

1.2. Galvenie kredītiestāžu veidi........................................3

2. Noguldījumu veidi un iekšējā kontrole.........................................5

2.1. Noguldījumu veidi.......................................................5

2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole......................................6

3. Aizdevumu veidi un ar tiem sistītās procedūras............................7

3.1. Aizdevumi fiziskām personām....................................7

3.2. Aizdevumi juridiskām personām...............................10

3.3. Starpbanku aizdevumi...............................................13

3.4. Ar aizdevumiem saistītās procedūras........................14

4. Bankas riska veidi un to raksturojums........................................16

4.1. Riska veidu raksturojums..........................................17

Secinājumi un priekšlikumi..............................................................20

Ievads.

Dzīvojot mūsdienu sabiedrībā, cilvēkam ir nepieciešams veiksmīgi un tālredzīgi orientēties apkārtējā vidē. Nepieciešams saprast un prast analizēt dažādas situācijas un apstākļus. Mūs ieskauj visdažādākās lietas, un, lai veiksmīgi spētu izdzīvot, ir jāprot tās kontrolēt, un to var tikai ar zināšanām. Viena no šādām lietām ir banku sistēma un būtība. Šajā darbā īsumā izklāstītas teorētiskās zināšanas par banku sistēmu, būtību un to funkcijām. Dažādie banku veidi un tik daudzās kreditēšanas iespējas, aizdevumi un risks, kas saistās ar to – nepieciešams saprast, lai veiksmīgi varētu iesaistīties mūsdienu sabiedrībā un, protams, pelnīt naudu. Latvijā tik daudz banku veidu un plašais to piedāvāto pakalpojumu klāsts ir salīdzinoši neilgi – kopš neatkarības atgūšanas – bet jau tik daudz kas ir atkarīgs no banku sistēmas, un galvenokārt jau Latvijas ekonomika. Tāpēc banku būtība ir viena no pirmajām lietām, ko būtu vērts iemācīties un saprast, jo tuvākajā nākotnē banku sistēmai būs daudz svarīgāki mērķi un uzdevumi. Un galvenokārt tieši tāpēc es izvēlējos šo tēmu, lai izklāstītu to savā darbā.

1. Banku izcelšanās un iedalījums.

1.1. Banku izcelšanās.

Vārds “banka” ir cēlies no itāļu vārda “banco”, kas nozīmē “galds”. Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku augļotāji – naudas kapitāla pārstāvji; viņi pieņēma naudas ieguldījumus no tirgotājiem un specializējās dažādu pilsētu un valstu naudas zīmju apmaiņā. Ar laiku augļotāji sāka izmantot šos ieguldījumus, kā arī savus naudas līdzekļus, lai dotu aizdevumus un saņemtu procentus. Tas nozīmēja, ka augļotāji mainījās par banķieriem.

1.2. Galvenie kredītiestāžu veidi.

Atkarībā no tā, kam pieder kredītu un kredītu-finansiālās iestādes, valstīs ar tirgus ekonomiku dalās:

 valsts finansu-kredītiestādes;

 privātās finansu-kredītiestādes.

Pie pirmās grupas pieder centrālās bankas, kurām ir monopoltiesības izlaist banknotes.

Bankas var iedalīt arī pēc to darbības virziena:

 emisiju bankas;

 komerciālās bankas;

 investīciju bankas;

 hipotēku bankas;

 krājkases;

 specializētās (piem., tirdzniecības bankas).

Emisiju bankas izlaiž banknotes. To varētu dēvēt par “banku banku”.

Komercbankas veic ražošanas, tirdzniecības un citu uzņēmumukreditēšanu galvenokārt ar naudas kapitālu, ko viņi iegūst noguldījumu veidā.

Investīciju bankas nodarbojas ar finansēšanu un ilgtermiņa kreditēšanu dažādās nozarēs (galvenokārt ražošanas, tirdzniecības un transporta). Atšķirībā no komercbankām investīciju bankas šo naudu iegūst izlaižot savas akcijas un obligācijas, kā ar saņemot kredītus no komercbankām.

Hipotēku bankas izsniedz ilgtermiņa aizdevumus ķīlā ņemot nekustamo īpašumu – zemi, ēkas.

Specializētās bankas nodarbojas ar noteiktu kreditēšanas veidu.

2. Noguldījumu veidi un iekšējā kontrole.

2.1. Noguldījumu veidi.

Savu darbību bankas lielākā vai mazākā mērā finansē ar depozītiem, kas piesaistīti no daudziem avotiem. Bankai sava darbība jāorganizē, ievērojot piesardzību, apdomību un cieši ņemot vērā savu noguldītāju intereses.

Bankas vadība ir atbildīga ne tikai par savu noguldītāju interešu aizsardzību; tās pienākumi pret bankas akcionāriem nozīmē, ka bankai noguldītie līdzekļi ir jāpārvalda un jāvada aktīvi un efektīvi saskaņā ar stratēģiju, kurā ņemta vērā gan likviditāte, gan rentabilitāte. Tomēr noguldījumu aktīvu pārvaldi ierobežo vairāki faktori, to skaitā:

 kapitāla segums;

 likviditāte;

 termiņu struktūra;

 procentu likmju nestabilitāte;

 stabilitāte.

Noguldījumu veidi:

Norēķinu konts – klientam ir iespēja izņemt naudu pēc pieprasījuma vai dot bankai rīkojumu izmaksāt naudu pēc uzdevuma. Banka pedāvā procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.

Lielizmēra depozīti – latu vai ārzemju valūtas atlikumi pastāvīgi atrodas kustībā starp dažādām iestādēm. Bankas lielizmēra noguldījumu izmaksas ir ļoti atkarīgas no valdības procentu un valūtas apmaiņas likmju politikas, no pidāvājuma un pieprasījuma un no bankas kredīta reitinga. Šādus noguldījumus var piesaistīt uz laiku, sākot no 24 stundām un beidzot ar gadu. Latvijā lielizmēra depozīti nav izplatīti. Bankas praktizē depozītu pieņemšanu kā no fiziskām, tā arī no juridiskām personām.

Klientu noguldītie līdzekļi var būt bankai nozīmīgs līdzekļu avots; pēdējos gados konkurences ietekme ir ievērojami paplašinājusi klientiem piedāvāto noguldījumu pakalpojumu veidu spektru un veicinājusi noteikumu daudzveidību. Latvijas bankas savā darbībā piedāvā arī šādus noguldījumu veidus:

 Ziemassvētku depozīts;

 bērnu un skolēnu depozīts krājdepozīts;

 pensionāru noguldījumi;

 pensiju uzkrāšanas konts;

 atvērtais depozīts;

 premiālais depozīts;

 depozīts ar nosacījumu.

Noguldījumus uzskaita atbilstoši to veidam un valūtai, kurā tie noguldīti. Procentus par noguldījumu un depozītu summu aprēķina, sākot ar dienu, kad noguldījumu un depozītu summa tiek ieskaitīta kontā līdz to atmaksas dienai.

2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole.

Iekšējā kontrole attiecībā uz noguldījumiem būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu šādus apstākļus:

 depozīti tiek pieņemti tikai uz tādiem termiņiem (lielizmēra