Bnkovskoe delo

Latvijas bankas tādus aizdevumus kā overdrafti un sindikātaizdevumi pagidām vēl nepraktizē. (Latvijā overdrafta aizdevumus pagaidām izsniedz A/S Saules banka.)

Overdrafts ir iepriekš saskaņota kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no sava tiešā konta. Agrāk overdraftu uzskatīja par īslaicīgu kreditēšanas instrumentu, ko izmanto tikai atsevišķos gadījumos, bet šodien daudzu uzņēmumu kontos tiek uzturēts “pastāvīgais overdrafta līmenis”, kurā ar terminu “pastāvīgais overdrafts” apzīmē minimālo kredīta atlikumu, virs kura svārstās overdrafta atlikums.

Juridisko personu overdrafts ir atmaksājams pēc pieprasījuma. Tomēr praksē bankas reti kad pieprasa atmaksāt overdraftu, ja vien attiecīgais klients nav devis īpašu iemeslu šaubām par to, vai šis overdrafts tiks atmaksāts (piemēram, ja klients atrodas maksātnespējai tuvā situācijā vai nepilda savas saistības pret banku).

Procenti par overdraftu tiek aprēķināti par katras dienas kredīta atlikumu pēc iepriekš noteiktas procentu likmes virs bankas noteiktās bāzes likmes.

Termiņaizdevums tiek izsniegts uz noteiktu laika peridodu, un tas atmaksājams pa vairākām vienlīdzīgām daļām vai arī summa jānomaksā termiņa beigu datumā.

Var izdalīt trīs veida termiņaizdevumus:

 par īstermiņa aizdevumiem uzskatāmi aizdevumi, kas atmaksājami viena gada laikā vai īsākā laika periodā;

 vidēja termiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā ne agrāk kā pēc viena gada, bet ne vēlāk kā 5 gadu laikā;

 ilgtermiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā pēc vairāk nekā 5 gadiem.

Aizdevums projektu finansēšanai ir tāds aizdevums, kas tiek izsniegts lielāku kapitālieguldījumu projektu finansēšanai. Šāda aizdevuma atmaksāšanas vienīgais vai galvenais avots ir naudas plūsma, kādu nodrošina attiecīgais projekts.

Aizdevums lielāku projektu finansēšanai parasti tiek izsniegts uz vidēju termiņu vai ilgtermiņu, turklāt parasti tie veido tik lielas summas, ka rodas nepieciešmība šāda finansējuma nodrošināšanai apvienot vairākas aizdevējinstitūcijas. Katram projektam nepieciešams veikt visptverošu novērtējumu, turklāt šāds aizdevums parasti ir ļoti liels, tādēļ šāda mēroga aizdevumu izsniedz tikai lielākās bankas. Mazākās bankas tomēr var darboties kā organizētājs vairāku aizdevējinstitūciju apvienošanā.

Sindikātaizdevums ir aizdevums, kuru izsniedz vairākas bankas kopā un kas katrai no šīm bankām atsevišķi nebūtu iespējams, vai ko tās nevēlētos izsniegt. Projektu vada viena vai vairākas bankas, kas vienojas par aizdevuma paketi un izveido banku sindikātu, apvienojot vairākas bankas. Banka-organizētāja veic pārrunas ar aizdevuma ņēmēju, sagatavo attiecīgo dokumtāciju, saņem naudu no citeim sindikāta dalībniekiem un izmaksā pilnu aizdevuma summu aizdevuma ņēmējam. Vēlāk šī pati banka vai tās aģents-banka no aizdevuma ņēmēja iekasē naudu (pamatsummu un procentus) un nodod šos līdzekļus atpakaļ sindikāta dalībniekiem.

Pārējiem sindikāta dalībniekiem parasti nav nekādas tiešās saskares ar aizdevuma ņēmēju (kurš var pat nezināt, kas ir sindikāta dalībnieki). Ja sindikāta dalībniekiem nepieciešama informācija vai jāpieņem kādi konkrēti lēmumi (piemēram, saistību nepildes gadījumā), visi šie jautājumi tiek kārtoti tikai ar banku-organizētāju.

Ārvalstu aizdevums ir aizdevums ārvalstu valdībām un to valsts sektoram (valsts uzņēmumiem). Parasti šis aizdevumsir liels, un to izsniedz uz vidēju vai ilgu laika termiņu.

Atviegloto aizdevumu kategorijai raksturīgas zemākas procentu likmes nekā tirgū valdošās. Parasti šādi aizdevumi ir ilgtermiņa un paredzēti tām valsts tautsaimniecības nozarēm, kuriem nepieciešama ekonomiskā palīdzība. Kā piemēru var minēt Latvijas valdības subsidēto kredītu, kas pazīstams kā G-24.

3.3. Starpbanku aizdevumi.

Pārsvarā visas bankas samērā aktīvi darbojas starpbanku tirgū. Tas nozīmē, k šīs bankas pieņem depozītus no citām bankām. un iegulda savus līdzekļus citās bankās. Parasti šādi depozīti ir īstermiņa (sākot no depozītiem, kas tiek ieguldīti citā bankā no vienas operāciju dienas beigām līdz nākamās dienas sākumam, līdz depozītiem ar vairāku mēnešu termiņu). Šādas operācijas tiek veiktas, lai nodrošinātu likviditātes vadību īsākā laika periodā, vai arī lai piesaistītu finansējumu, kas būtu papildus klientu noguldījumiem un pašu kapitālam.

Parasti starpbanku aizdevumu summas ir lielas un procentu likmju starpība ļoti neliela. Aizdevumi citām bankām ir pakļauti kredītriskam tieši tāpat kā aizdevumi uzņēmumiem un fiziskām personām.

3.4. Ar aizdevumiem saistītās procedūras.

Banka var ciest ārkārtīgi lielus zaudējumus, ja izsniegtie aizdevumi pārmērīgi koncentrēti vienā valstī, tautsaimniecības nozarē vai tirdzniecības veidā, un attiecīgais sektors nokļūst nelabvēlīgu vispārējo vai specifisko ekonomisko apstākļu ietekmē.

Piesardzīga banka izstrādās aizdevumu portfeļa efektīvas vadības stratēģiju un iekšējo kontroles sistēmu, kas ļautu izvairīties no nevēlamas aizdevumu koncentrācijas kādā no šādām kategorijām:

 vienam aizdevumu ņēmējām;

 savā starpā saistītiem aizdevumu ņēmējiem;

 atsevišķai tautsimniecības nozarei;

 vienā valstī vai reģionā.

Analizējot šādu koncentrāciju, nepieciešams izskatīt ne tikai konkrētā brīdī tieši izsniegtos aizdevumus, bet arī piešķirtās, tomēr neizmantotās aizņēmuma tiesības, akreditīvus, kredītlīnijas, garantijas utt. Citiem vārdiem – bankas kopējo risku.

Bez aizdevuma portfeļa vadības stratēģijas bankai ir jābūt izstrādātai aizdevumu novērtēšanas un uzraudzības politikai.

Aizdevumu novērtēšana un uzraudzība ir svarīgākie aspekti labas kredītdarbības nodrošināšanā. Ja banka lbi tiek galā ar šīm funkcijām, tas palīdz samazināt zaudējumu risku.

Katram aizdevumam piemīt zināms risks neatkarīgi no tā, cik laba reputācija ir attiecīgajam aizdevuma ņēmējam. Konkrētāk, pastāv risks, ka aizdevuma ņēmējs neatmaksās izsniegtā aizdevuma pamatsummu un nesamaksās procentus par aizdevuma lietošanu.

Lai efektīvi kontrolētu aizdevumu, pirmkārt ir nepieciešams pastāvīgi veikt uzraudzības pasākumus. Svarīgākie pasākumi ir šādi:

 viesošanās pie klienta;

 presē publicētās informācijas izskatīšana;

 aizdevuma ņēmēja finansiālās informācijas izskatīšana;

 klienta konta apgrozījuma novērošana.

Bankai nebūs nekāda labuma, ja tā redzēs, ka aizdevums tiek zaudēts, bet nevarēs veikt nekādus pasākumus, lai aizsargātu pati savu stāvokli.

Overdrafta gadījumā bankai šāda problēma nepastāv, jo overdrafts ir atmaksājams pēc pieprasījuma.

Attiecībā uz aizdevumiem ar noteiktu termiņu tiek lietotas kontroles konkrētas procedūras, ar kuru palīdzību tiek noteikts “saistību nepildīš