Bnkovskoe delo

nepildīšanas gadījums”.

Viens no veidiem, kā kontrolēt aizdevumus, ir kritēriju jeb apstākļu (par kuriem iepriekš banka ar klientu vienojusies) piemērošana. Šādi apstākļi jāiekļauj aizdevuma līgumā, tādējādi dodot bankai iespāju veikt attiecīgus pasākumus gadījumā, ja aizdevuma ņēmējs nepilda savas saistības attiecībā uz līgumā minēto apstākļu nodrošināšanu.

Šādi kritēriji jeb apstākļi var būt finansiāla rakstura, piemēram, ilgtermiņa parāda attiecība pret pašu kapitālu nedrīkst pārsniegt 100%; procentu segums nedrīkst samazināties vairāk kā 2 reizes; pašu kapitāls nedrīkst samazināties zem 10 miljoniem latu; nedrīkst mainīties mātes uzņēmums; nedrīkst notikt izmaiņas vadošajā sastāvā.

Nesenā pieredze rāda, ka gadījumos, ja noteiktie kritēriji ir tikuši pārkāpti, tā vietā, lai pieprasītu parāda tūlītēju atmaksu, bankas cenšas vienoties par grozījumiem aizdevuma līguma noteikumos. Šādā situācijā ir sasniegts viens no bankas mērķiem, t.i.., bankai ir iespēja uzaicināt uz pārrunām aizdevuma ņēmēju un apspriest iemeslus, kuru dēļ ir pārkāpti līgumā noteiktie kritēriji, vai reizēm pat pieprasīt zināmas izmaiņas (piemēram, uzņēmuma plānotās kapitālizdevumu programmas atlikšanu). Šādā situācijā, vienojoties par jaunajiem līguma noteikumiem, bankai ir iespēja noteikt augstāku procentu likmi (vai pieprasīt lielāku nodrošinājumu).

Parasti tas nozīmē, ka tiek izstrādāts tāds aizdevuma veids dzēšanas grafiks, kuru iespējams izpildīt pat vissliktākajā gadījumā, kāds pieļauts, novērtējot šo aizdevumu.

Ja maksājumi aizdevuma dzēšanai netiek veikti noteiktajos termiņos, tas dod iespēju bankai pagarināt termiņu vai uzsākt parāda piedziņu.

4. Bankas riska veidi un iekšējā kontrole.

Visos biznesa darījumos pastāv risks – sākot ar parāda nenomaksāšanu līdz sliktai ražai vai arī nespējai pārdot jaunu, dārgu preci. Banku stāvoklis atšķiras ar to, ka bankas ir pakļautas arī savu komerciālo aizņēmēju biznesa riskam, sistemātiskām neveiksmēm finansu tirgū un valstu ekonomisko neveiksmju sekām.

Bankas pelna naudu, nodrošinot savus klientus ar tiem nepieciešamajiem pakalpojumiem un piešķirot viņiem aizdevumus. Šādi pakalpojumi ir saistīti ar risku, un bankas iegūst peļņu, nosakot par šo pakalpojumu tādu cenu, kas pārsniedz to sniegšanas izmaksas, kā arī jebkurus zaudējumus, kuri varētu rasties riska piepildīšanās gadījumā.

Bieži vien ir tā – jo lielāks risks, jo lielāka zaudējuma rašanās iespēja. Banku izcenojumiem jāatspoguļo tā riska pakāpe, ko tās uzņemas, veicot šo attiecīgo darījumu. Lai pārzinātu riska pakāpes/riska cenas attiecību, bankām jāizprot tie dažādie riska veidi, kuriem tās ir pakļautas.

4.1. Riska veidu raksturojums.

Kontrole organizācijas mērogā, politikas un procedūru izstrādāšana un ievērošana, saprātīgas ierobežojumu sistēmas izveide veicina pareizu riska kontroli iestādē.

Vadībai būtu jāievēro šādi noteikumi:

 riska faktoru izvērtēšana un identificēšana jāuzskata par ikdienas bankas vadības funkcijas sastāvdaļu;

 jāsamazina risks, kur tas nepieciešams, pazeminot ierobežojumu skalu vai aizejot no attiecīgiem tirgiem;

 jānodrošina daudzveidība, izpētot un piedāvājot alternatīvu produktu vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, tādējādi samazinot koncentrācijas risku, ja tas ir bankai aktuāli;

 pārdodot riska faktoriem pakļautos līdzekļus, jārada iespēja samazināt vispārējo riska pakāpi, kādam banka pakļauta.

Risku varētu iedalīt šādi:

 stratēģiskais risks;

 kredīta risks;

 likviditātes risks;

 procentu likmes risks;

 pozīcijas risks;

 darbības risks;

 reputācijas risks.

Stratēģiskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka varētu uzsākt kādu nepareizu bankas darbības veidu un zaudēt naudu. Darbības veids var būt nepareizs tāpēc, ka bankai nav pieredzes šinī sfērā, vai arī tāpēc, ka šī nozare nav pietiekami liela, lai nodrošinātu ar ienākumu visus tās dalībniekus, bet iznākums ir tas pats – banka zaudē naudu.

Kredīta risks ir risks, ka aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdoto summu vai procentus. Kredīta risks ietekmē aizdevumus, pārējos kreditēšanas veidus, nodrošinājumus, ar tirdzniecību saistītas finansu operācijas, saistības, neparedzamo izdevumu saistības un pat korespondējošie konti ir īstermiņa aizdevumi citai bankai, kura teorētiski varētu kļūt maksātnespējīga.

Likviditātes risks ir finansu iestādes spēja segt nomaksājamās saistības ar līdzekļiem, kuri ir naudas līdzekļu formā vai kurus var nekavējoties pārvērst naudā.

Procentu likmes risks ir iespēja, ka banka varētu nebūt spējīga saglabāt pozitīvu starpību starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem līdzekļiem, un procentiem, kuri ir jāmaksā par tām saistībām, kuras ir šo līdzekļu pamatā. Tātad tas ir risks, kurš atspoguļo nākamā tīrā ienākuma atkarību no izmaiņām procentu likmēs.

Pozīcijas risks ir risks ciest zaudējumus, kuri var rasties tad, kad bankai pieder kāda valūta, preces vai vērtsparīri, kuru cena nelabvēlīgi izmainās. Pozīcija var būt gan gara, gan īsa. Atrodoties garajā pozīcijā, maksimālo zaudējumu ierobežo tā lieta, kura ir bankas rīcībā – iegādes cena. Īsajā pozīcijā potenciālie zaudējumi, vismaz teorētiski, ir neierobežoti, būdami tās cenas apmērā, kas jāmaksā virs pārdošanas cenas, lai šo lietu nopirktu, tā, lai pirkuma saistības tiktu izpildītas.

Darbības risks. Iepriekš minētie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas pakļauj sevi tīšām, lai iegūtu peļņu. Tomēr, tāpat kā citās biznesa sfērās, bankas ir pakļautas darbības riskam, kurš ir saistīts ar situāciju, kad kļūda vai pārskatīšanās kļūst par iemeslu finansiāliem zaudējumiem.

Reputācijas risks. Bankas lielā mērā paļaujas uz savu klientu uzticību un regulējošo instanču atbalstu. Pirmkārt, klients noguldīs savu naudu kādā bankā tikai tādā gadījumā, ja viņš būs pārliecināts, ka varēs šo naudu izņemt no bankas, kad tā viņam būs nepieciešama. Lai saglabātu klientu uzticību, bankai jādemonstrē stabils finansiāls stāvoklis, par kuru liecina atbilstoša kapitālā esamība un pietiekamas peļņas plūsmas nodrošināšana.

Nobeigums.

Katram jaunam uzņēmējam, kas vēlēsies veiksmīgi darboties sevis izvēlētajā nozarē, gribot vai negribot nāksies sastapties ar bankām un to drbību. Tāpēc zināšanas šajā jomā ir pat ļoti nepieciešamas, un tās ir apgūstamas jau no pašiem pamatiem, kas arī ir izklāstīti šajā darbā. Šis darbs varētu būt kā sākuma mācību līdzeklis veiksmīgai karjerai un nuds pelnīšanai, jo tajā ir apkopota tikai teorija vai, precīzāk, virspusējs banku darbības apskats, kas sniedz vispārēju informāciju par banku un tās struktūru. Un varbūt daudziem biznesa cilvē