sabiedrības statūtos tiek norādīta katras kategorijas akciju vērtība, to skaits un to īpašnieku tiesības. Ir iespējams emitēt sekojošu kategoriju parastās akcijas :
ar balsstiesībām;
bez balsstiesībām;
ar ierobeżojumiem to nodošanai citu rokās;
ar iepriekšnoteiktām dividendēm;
ar īpašiem noteikumiem likvidācijas kvotas saņemšanā;
ar ierobeżotām balsstiesībām.
Visas izlaistās akcijas ir tikai ar īpašnieka vārdu.
Priviliģētā akcija ir akcija, kas piešķir tās īpašniekam statūtos paredzētās privilēģijas dividenżu un likvidācijas kvotu saņemšanā.
Personālā akcija ir akcija, kuru var iegādāties tikai akciju sabiedrības darbinieki. Īpašnieks tās nevar nodot citam (nedz pārdot, nedz uzdāvināt), kā arī tās nevar saņemt kā mantojumu. Akciju sabiedrība pārdod šī veida akcijas saviem darbiniekiem uz atvieglotiem noteikumiem, vai pat piešķir tās bez maksas. Atlaides summa, pārdodot šīs akcijas, tiek segta uz akciju sabiedrības peļņas rēķina.
Katrā akcijā jābūt šāda veida infomācijai :
dokumenta nosaukums "Akcija";
akcijas veids;
akciju sabiedrības nosaukums, tās reģistrācijas vieta un juridiskā adrese;
akcijas kārtas numurs;
akcijas nominālā vērtība;
īpašnieka (fiziskās personas) vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;
akcijas kategorija un ar to saistītās, statūtos paredzētās tiesības;
akcijas izlaides datums;
sabiedrības pamatkapitāla apjoms akcijas izlaides brīdī.
Ņemot vērā dażādu kategoriju akciju esamību, akciju sabiedrībai ir jāsastāda analītiska uzskaite par visām akcijām gan pēc to kategorijām, gan investoriem. Cena, kas jāmaksā par akciju, akciju sabiedrībai veidojoties, izsaka vienas akcijasvienības cenu un tiek saukta par akcijas nominālvērtību. Visas vienas akciju sabiedrības vienas kategorijas akcijas ir ar vienu un to pašu nominālvērtību.
Obligācijas.
Obligācija ir parāda vērtspapīrs, kas uzrāda obligācijas īpašnieka līdzekļu ieguldījumu emitenta kapitālā; emitenta saistības ir atlīdzināt obligācijas īpašniekam šī vērtspapīra nominālo vērtību noteiktā termiņā un izmaksāt iepriekš noteiktos procentus (ja emisijas noteikumos nav paredzēts kaut kas cits).
Akciju sabiedrības, valsts un citi emitenti izlaiż obligācijas uz noteiktu termiņu, pēc kura izbeigšanās emitenti tās atpērk no to īpašniekiem (investoriem) pēc nominālās vērtības. Vērtspapīra nominālā vērtība ir uz paša vērtspapīra norādītā vērtība. Visā aprites periodā obligācijas īpašnieks saņem noteiktu ienākumu, kas aprēķināts kā procenti no nominālās vērtības. Šī noteiktā ienākumu procentu likme ir atkarīga no vairākiem faktoriem - termiņa, aizņēmuma kapitāla tirgus vērtības emisijas brīdī, inflācijas līmeņa u.c.
Taču šī ienākuma jeb procenta likme, ko izmaksā par obligāciju, tiek uzrādīta obligāciju emisijas laikā. Ar to obligācijās būtiski atšķiras no akcijām, kurām ienākums tiek aprēķināts, pamatojoties uz pārskata gada rezultātiem, turklāt akcijas nav iespējams pārdot pēc noteiktā termiņa izbegšanās.
Tātad obligācijām kā parādsaistībām ir raksturīgi sekojoši priekšnoteikumi:
termiņa ievērošana;
atgriezeniskums;
apmaksa atkarībā no piesaistītajiem līdzekļiem.
Apkopojot iepriekšminēto, var konstatēt, ka obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē nominālās vērtības atmaksāšanu pēc noteikta laika perioda obligācijas turētājam, kurš saņem arī iepriekšnoteiktos ikgada ienākuma procentus, tādējādi gūstot sev peļņu.
Visām izlaistajām obligācijām ir jābūt ar šādiem rekvizītiem:
īpašnieka (obligācijas turētāja) uzvārds, vārds vai nosaukums
obligācijas turētāja adrese;
obligāciju pārdošanas datums;
attiecīgā obligāciju turētāja obligāciju skaits;
obligāciju numuri un vērtība.
Visām obligācijām ir jābšt iegrāmatotām obligāciju turētāju reģistrā. Obligācijas īpašnieks saņem savu obligāciju uz rokas, tāpat kā jebkuru citu vērtspapīru, kad ir apmaksājis pilnu tās vērtību.
Obligācijai ir vairākas vērtības - nominālā vērtība, izpirkuma vērtība un tirgus jeb kursa vērtība. Nominālā obligācijas vērtība ir tā, kas norādīta uz obligācijas. Obligācijas izpirkuma vērtība ir tā, par kuru emitents izpērk obligāciju. Parasti tā līdzinās nominālvērtībai. Ja izpirkšana notiek pirms termiņa, kā arī citos gadījumos, tad šī vērtība var būt augstāka vai zemāka par nominālvērtību. Obligācijas tirgus jeb kursa vērtība ir tā, par kuru obligācija tiek pārdota fondu tirgū. Tā var būt gan augstāka, gan zemāka par nominālo vērtību, kā arī līdzināties nominālvērtībai.
Obligācijas tiek klasificētas atkarībā no ienākuma izmaksas veidiem un aizņēmuma termiņiem (t.i., obligāciju izpirkšanas termiņiem attiecībā pret to izlaides datumu).
Atkarībā no ienākuma izmaksas veidiem izšķir obligācijas:
ar norādītu likmi;
ar mainīgu likmi;
ar pieaugoљu kuponu likmi;
ar nulles kuponu (bezprocentu obligācijas).
Nulles kupona obligācijām ienākumu izmaksā vienreiz - vērtspapīrus dzēšot pēc izpirkuma cenas. Kupons ir obligācijas noplēšamā daļa uzrādītājam, kas to katru gadu iesniedz obligācijas procenta saņemšanai.
Atkarībā no aizņēmuma termiņa obligācijas tiek iedalītas:
īstermiņa (no 1 līdz 3 gadiem);
vidēja termiņa (no 3 līdz 5 gadiem);
ilgtermiņa (no 7 līdz 30 gadiem);
Vekselis.
Vekselis ir likumā noteiktas formas parādzīme, kas dod īpašniekam neapstrīdamas tiesības prasīt no parādnieka un akceptanta (personas, kas apņemas samaksāt) vai avala devēja (galvotāja) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā. Vekseli var izmantot gan kā komerckredīta līdzekli, gan kā maksāšanas līdzekli. Vekseli kā maksāšanas līdzekli var izmantot dażādos darījumos, dzēšot dażādas saistības. Iegādājoties preces un apmaksājot darījumu ar vekseli, pircējs uzņemas saistības izmaksāt par vekseli noteiktu summu. Vekseļa apmaksāšanas laikā var paaugstināties preces cena, tātad var gūt ienākumu, samaksājot mazāk.
Likums nosaka divu veidu vekseļus - vienkāršo vekseli un tratu jeb pārvedu vekseli. Vienkāršais vekselis ir vekseļa devēja neapstrīdama saistība noteiktā termiņā vai pēc pieprasījuma samaksāt noteiktu naudas summu personai, kura norādīta vekselī, vai tai personai, kuru viņš norādīs, kā arī likumīgajam vekseļa uzrādītājam. Trata jeb pārvedu vekselis ir vērtspapīrs, kurā ir vekseļa devēja (trasanta) rakstisks neapstrīdams norādījums-uzdevums maksātājam noteiktā vai pēc pieprasījuma samaksāt noteikto