Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitâti organizâcijâ

acumirklīga gandarījuma, bet reti kad pārdomā piedzīvoto. Nepacietība un bezatbildība, atstājot iesākto pusceļā, ir šim tipam raksturīgas iezīmes, tomēr viņi ir un paliek optimisti.

Kā darbinieki, sangvīniķi ir apveltīti ar radošu fantāziju un mīl košas krāsas, ikvienu darbu uzsāk ar sajūsmu, iedvesmo citus līdzdarboties. Darbā viņiem piemīt ārkārtīgi liels kustīgums. Tik pat ātri, cik interese rodas, tik pat ātri tā jau ir zudusi, un viņam atkal ir jaunas idejas un priekšlikumi.

“Sangvīniķi ir labi piemēroti dažāda veida organizatoriskam darbam, darbam ar cilvēkiem, taču viņiem ir ļoti grūti veikt tādu darbu, kas prasa pacietību, ilgstošu piepūli”.

[4., 27.]

Lasot dažādu psihologu izteikumus par šo temperamenta tipu, tiek secināts, ka sangvīniķiem ir ļoti būtiski atrasties uzmanības centrā. Viņi nevar mierīgi sēdēt malā un klusēt, tādējādi labprātāk runā nekā klausās.

Sangvīniķiem ir iesakāms kustīgs darbs, kurā vajadzētu apvienot mērenu garīgo un fizisko piepūli. Piemēram, profesijas, kurās patstāvīgi nākas saskarties ar cilvēkiem – tirzdniecība, komercija.

Kā galvenie no viņa trūkumiem darbā tiek minēti fakti, kas saistīti ar savu pienākumu aizmiršanu, uzticēto uzdevumu neizdarīšanu līdz galam, nedisciplinētību, darba laika izniekošanu ar runāšanu, lēmumu pieņemšanu emociju iespaidā.

Pēc psiholoģes Florensas Litaueres domām, lai darba process būtu efektīvāks, sangvīniķim ir jāiemācās :

- “iemācīties paklusēt,

- valdīt pār savu ego,

- kaut nedaudz atbrīvoties no savas iedomības,

- uzlabot atmiņu,

- domāt par citiem”.

[4., 95.]

Taču neskatoties uz saviem trūkumiem, “patiešām izmanīgs sangvīniķis ir spējīgs tā manipulēt ar cilvēkiem, ka tie vēl lūdzas, lai atļauj bez atlīdzības strādāt sangvīniķa labā”.

[4., 28.]

Kā vēl viens no trūkumiem tiek minēts arī tas, ka sangvīniķi attieksmē pret citiem ir neiejūtīgi. Viņi neciena vājāk izteiktas personības, uzskata, ka ir pārāki par saviem līdzcilvēkiem.

Tātad sangvīniskā temperamenta pārstāvji ir runātāji, optimisti, ekstraverti, kuri ir piemēroti organizatoriskam darbam un darbam ar cilvēkiem. Lai gan viņi ļoti viegli adaptējas jebkurā vidē, tomēr ir ļoti neiejūtīgi pret citiem cilvēkiem. Viņiem ir plašs paziņu loks, kuru vārdus sangvīniķis bieži vien aizmirst.

1.1.2. MELANHOLISKAIS TEMPERAMENTS

Melanholiķis tulkojumā no grieķu valodas “melanos cholē” nozīmē melnā žults.

Melanholiķis ir vājais tips. Par to liecina pat viņa ķermenis, jo pārsvarā tas ir trausls. Dažreiz šķiet, ka šī tipa pārstāvis ir no citas pasaules, jo ir noslēgts, skumjš un drūms, bieži vien ir egocentrisks un dzīvo pagātnē, pārdomājot reālās un iedomātās pārestības. Melanholiķi ir nekomunikabli, nervozi un emocionāli. Viņi ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aizturēm, taču viņiem piemīt tieksme uz ģenialitāti, filozofiskumu un poētiskumu.

Pretstatā sangvīniķa neiejūtībai, melanholiķis ir gatavs uzupurēties citu labā. Kā saka Florensa Litauere: “Viņi tiešām sevi nodarbina ar domām par citiem cilvēkiem un izjūt viņu vajadzības”.

[4., 46.]

Kā galvenie trūkumi tiek minēti – untumainība un nomāktība, tīksmināšanās par apvainojumiem, uzmanības koncentrēšana uz negatīvo, zemais pašvērtējums un egocentrisms. Melanholiķim ir pieņemami mēreni fiziski vingrinājumi un mierīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņam raksturīgas nedrošas kustības, arī iemaņas izveidojas grūti un ir nenoturīgas.

Darba procesā viņam ir tendence visu saplānot, iedziļināties katrā sīkumā, uzstādīt sev augstas prasības. Savus darba pienākumus veic rūpīgi, neatlaidīgi, pamatīgi, visu izdara līdz galam.

Kā raksts Ārvaldis Alvils Spulle: “Melanholiķiem daba iedevusi vismazāk, taču viņi viegli pārslēdzas, spēj pat veikt vairākus pienākumus vienlaicīgi, .. un viņiem ir lieliskas apkārtējās vides ne tikai sajūta, bet arī nojauta”.

[9., 118.]

Parasti šī tipa pārstāvji izvēlas monotonu, vienmuļu darbu, tomēr viņiem ir būtiski, lai spējas tiktu augstu novērtētas, kā arī gūta atzinība. Bieži vien melanholiķim ir daudz labu un radošu ideju, bet tiklīdz tās saskaras ar šķēršļiem un dzīves īstenību, tā cieš sakāvi. Viņš nebūs tas, kurš skaļi izteiks savu viedokli un būs uzmanības centrā.

Lai gan melanholiķis ļoti rūpīgi veic savus darba pienākumus, tomēr negatīvais ir tas, ka viņš plāno pārāk izstiepti un detalizēti, meklē sarežģītus darbības veidus un vilcinās uzsākt jaunus projektus. Kā raksta Viesturs Renģe: “.. viņi nav apsviedīgi cilvēki, kas var visu ātri aptvert un darboties, ātri iejusties jaunās situācijās”.

[8., 18.]

Melanholiķi arī ļoti ātri apvainojas, tādēļ aizrādījumus par darbu nevajadzētu izteikt ļoti kategoriskā balsī, it īpaši, ja kaut kas ir jāpadara ātri. Viņi nespēj ilgstoši izturēt ne fizisku, ne garīgu slodzi.

Toties viņi sevišķi labi spēj:

- uztvert dziļas domas un ievērot detaļas,

- veidot kartotēkas un grafikus,

- atrisināt problēmas, kas citiem šķiet sarežģītas.

Tātad melanholiķiem ir ļoti grūti veidot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, jo viņi ir noslēgti, drūmi un ar zemu pašvērtējumu. Viņi nav radīti līdera un vadītāja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks pamatīgi un rūpīgi, un vienmēr iesākto novedīs līdz galam. Sevišķi labi padosies darbs ar kartotēkām un grafikiem.

1.1.3. HOLĒRISKAIS TEMPERAMENTS

Holēriķis tulkojumā no grieķu valodas “cholē” nozīmē žults.

Holēriķi var pazīt pēc straujās dabas, savu nodomu kaislīgas aizstāvēšanas un izpildes. Tā kā viņš ir nelīdzsvarots, tad ļoti ātri aizsvilstas, bet šīs dusmas tikpat ātri arī pāriet.

Holēriķi parasti ir ar spēcīgu ķermeni. Viņi ir enerģiski, mērķtiecīgi, uzstājīgi un pašpārliecināti. Holēriskais temperamenta tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis līderis”.

Piemēram, Florensa Litauere raksta: “Katrai organizācijai, katram finansu darījumam ir nepieciešams stipras gribas vadītājs, kas spēj pieņemt lēmumus – šīs īpašības holēriķim ir dotas”.

[4., 56.]

Arī psiholoģijas doktors Viesturs Renģe uzsver holēriķa spējas “.. ātri mobilizēt cilvēkus, organizēt kādu pasākumu vai citus kādam darbam. Viņi nav tik efektīvi darbā, kas prasa sistemātiskumu”.

[8., 24.]

Noteicošās holēriķa uzvedībā var minēt arī tādas īpašības kā dinamiskums un aktivitāte, apņēmīgums, gribasspēks, nemitīga dziņa kaut ko mainīt, neatkarība un pastāvība.

Kā darbinieki holēriķi ir mērķtiecīgi, problēmām meklē praktiskus risinājumus, ātri ķeras pie lietas, rosina citus uz darbīgumu, labi organizatori.