Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitâti organizâcijâ

“iestrēgušo tipu”. Ikdienā viņus mēdz dēvēt par fanātiķiem, jo ir ar noslieci veidot idejas, kuras pārņem savā varā apziņu un ietekmē visu uzmanību. Savas idejas cenšas realizēt par katru cenu. Kā raksta V. Renģe: “Šie cilvēki var uzskatīt sevi par izgudrotājiem, kuru izgudrojumus neatzīst, viņi negūst piekrišanu, staigā pa dažādām instancēm un cīnās, lai izgudrojums tiktu atzīts”.

[8., 48.]

Tie ir cilvēki, kas parasti sūdzas un uzskata, ka viņiem tiek nodarīts pāri, tādēļ arī cīnās par savu taisnību. Tātad tās var būt personības ar ārkārtīgi dziļu iekšēju pārliecību, kas nerēķinās ne ar kādiem šķēršļiem, lai sasniegtu savu mērķi. Šāda rakstura īpašniekiem raksturīgs paaugstināts pašvērtējums, pašpaļāvība, augstprātība, godkāre. Parasti viņiem piemīt liels egoisms un pārlieka iedomība. Kā saka A. Vorobjovs: “Par apkārtējo īstenību viņiem ir interese tikai tiktāl, cik tā skar viņu personību, bet viss, kas neskar viņu es, tiem šķiet neinteresants un uzmanību nesaistošs”.

[11., 233.]

Reizēm šie cilvēki var kļūt arī diezgan agresīvi, ja kāds traucē sasniegt iecerēto mērķi. Parasti savās neveiksmēs viņi vaino citus cilvēkus, tādēļ organizācijā būtu samērā grūti veidot labas attiecības ar kolēģiem. Grūtības saskarsmē radītu arī tas, ka rigidā tipa pārstāvji ir atriebīgi un iedomīgi. Jebkuru iebildumu vai vienaldzību viņi uztver kā personisku apvainojumu.

Ja šo personu nodomi sakrīt ar sabiedriskajiem, tad viņi var izrādīties par ļoti vērtīgiem un noderīgiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā nonāk atklātā konfliktā ar sabiedrību. Tātad šādi darbinieki darba efektivitāti paaugstinātu tikai tad, ja organizācijas nostādnes sakristu ar viņu nostādnēm, savukārt kolēģu vidū viņi nebūtu sevišķi cienīti un mīlēti sava egoisma, iedomības dēļ.

1.2.7. UZBUDINĀMAIS TIPS

Pie šī tipa pieder tie cilvēki, kas nespēj kontrolēt savas emocijas, jūtas, galvenokārt, savas negatīvās emocijas. Parasti tie ir nesavaldīgi cilvēki, kuriem ir raksturīga kontroles pavājināšanās pār tieksmēm un ierosmēm, kas izpaužas kā rīcības nemotivācija, rupjība, pakļaušanās aizraušanās tieksmēm, dusmīgums, ķildīgums, ātra sakaitināmība un nežēlība. Šādi cilvēki bieži iesaistās konfliktos visniecīgākā iemesla dēļ, taču, ja ierobežo viņu personiskās intereses, notiek īpaši spēcīgas naida izpausmes. Kā raksta V. Renģe: “ .. šie cilvēki ir ļoti īgni, ļoti ļauni domās un darbībā pret apkārtējiem, uzbrūkoši”.

[8., 50.]

Viņiem piemīt arī tendence tiekties pēc līdera lomas, tādējādi darba procesā meklē partnerus, kas pakļaujas bez ierunām. Savu autoritāti parasti nostiprina ar rupjību un nežēlību. Vislabākie darbības veidi tādiem cilvēkiem ir fiziskais darbs un sports. Būtu grūti iedomāties uzbudināmā tipa cilvēku veicam pedagoga vai psihologa pienākumus, jo iejūtība nav viņa stiprā puse. To apstiprina arī V. Renģes teiktais: “.. svētulīgi, liekulīgi, reizēm glaimīgi un tajā pašā laikā gatavi dot triecienu vai uzbrukt, vai kaut ko izmantot savās interesēs”.

[8., 51.]

Šādiem cilvēkiem piemīt arī tendence lietot mīļvārdiņus, aiz kuriem parasti gan ir slēpta agresivitāte. Tā viņi mēģina apspiest sevī dusmas, ko izjūt pret otru cilvēku. Gandarījumu viņiem sagādā citu ciešanas, tādēļ arī šis ir ļaundabīgākais rakstura akcentuācijas tips.

1.2.8. CIKLOTĪMAIS TIPS

Ciklotīmajam tipam raksturīga regulāra noskaņojuma, garastāvokļa maiņa, kas nav atkarīga no ārējiem apstākļiem. Kā saka V. Renģe: “ .. cilvēkā ir it kā kāds iekšējs mehānisms, kas viņu pārslēdz no viena garastāvokļa citā”.

[8., 47.]

Tātad cilvēkam ar šādu akcentuāciju garastāvoklis var mainīties bez jebkāda iemesla. Ja ir nelabvēlīgi apstākļi, tad ciklotīmajam tipam pazeminās darbaspējas, kā arī par visu zūd interese. Arī neveiksmes un strīdi tiek ļoti smagi pārdzīvoti. Ja kāds izsaka nopietnus pārmetumus, var tikt izsauktas domas par paša nepilnvērtību.

Regulārā garastāvokļa maiņa vislielākās grūtības radītu saskarsmē ar citiem, tādējādi darba procesā ar šādu cilvēku ir ļoti grūti veidot labas attiecības, jo otrs nevar zināt, kad kolēģim atkal var mainīties garastāvoklis. Šī paša iemesla dēļ ciklotīmā tipa pārstāvim nebūtu piemērots vadītāja amats, jo viņš pēkšņi var nonākt nopietnā, nomāktā noskaņojumā, un pēc kāda laika atkal kļūt dzīvespriecīgs, aktīvs un darbīgs.

Lai veidotos labvēlīgas darba attiecības ar kolēģiem, darbiniekam ar šādu rakstura akcentuāciju būtu jāiemācās kontrolēt savas emocijas. Šiem cilvēkiem mēdz būt iedvesmas periodi un periodi, kad viņiem zūd interese par visu, tādējādi tas nav savienojams ar stingru darba režīmu un vispiemērotākās viņiem būtu radošās profesijas.

Tātad, ja cilvēkam ir raksturīgas šādas īpašības, tad ir svarīgi, lai viņš to apzinās, jo tas tikai palīdzēs pārvarēt grūtos “dzīves brīžus”. Ciklotīmijas gadījumā “iestrēgšana” vienā noteiktā uzvedības tipā neilgst tikai dažas stundas, tā var ilgt pat līdz vairākiem gadiem, tādēļ ir ļoti būtiski apzināties šo savu īpatnību.

2. JĒDZIENA “ORGANIZĀCIJA” VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Organizācija ir cilvēku grupa, ka apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa (mērķu) sasniegšanai.

Taču jebkuru cilvēku kopu nevar uzskatīt par organizāciju. Lai cilvēku grupu uzskatītu par organizāciju, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:

- cilvēku grupas esamība, kuras locekļi strādā kopā ar nodomu sasniegt kopēju mērķi,

- visiem ir viens mērķis, kuru visi grupas locekļi pieņem par kopēju.

Sekmīgu organizācijas darbību var nodrošināt, ja tajā darbojas pietiekams skaits vadītāju – ideju ģeneratoru, organizatoru un praktiķu, respektīvi, cilvēki strādā spraigāk un padara vairāk nekā tad, ja viņi būtu strādājuši atsevišķi. Tas nozīmē, ka organizācija strādā efektīvi.

Ir šādi efekta komponenti:

1. organizācija apvieno daudzu cilvēku pūles, un šo pūļu vienlaicīgums rada enerģijas pieaugumu,

2. cilvēki, iekļaujoties organizācijā, izpilda kādu noteiktu darbu,

3. tā kā organizācijā cilvēku pūles tiek kooperētas, pieaug visas organizācijas enerģija, kopīgie mērķi tiek sasniegti ātrāk un efektīvāk.

Organizācijām ir dažādi mērķi. Jo sarežģītāka ir organizācija, jo vairāk tai ir savstarpēji saistītu mērķu.

Sabiedrībā pastāv vairāki organizāciju tipi. Galvenie no tiem ir trīs tipi:

1. Asociācijas – organizācijas, kurās cilvēki apvienojas labprātī