Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Äåëîïðîèçâîäñòâî /

Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitâti organizâcijâ

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


labprātīgi.

2. Birokrātiskā tipa organizācijas – katram organizācijas loceklim tiek piešķirta noteikta loma, pienākumi un atbildība atbilstoši viņa statusam organizācijā.

3. Totālās organizācijas – funkcionē kā iestādes, kurās noteikts cilvēku kontingents uz ilgāku laiku tiek izolēts no sabiedrības.

Ētisku apsvērumu dēļ kursa darba autore neminēs pētāmās organizācijas pilnu nosaukumu. Pētāmās birokrātiskā tipa organizācijas - X pilsētas domes - galvenais darbības virziens ir, vietējās pašvpārvaldes realizēšana dzīvē., un tās darbības funkcijas ir šādas:

- komunālo pakalpojumu organizēšana,

- administratīvās teritorijas labiekārtošana,

- rūpes par iedzīvotāju izglītību,

- veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana,

- civilstāvokļa aktu reģistrēšana,

- valsts statistikai nepieciešamo ziņu savākšana un sniegšana,

- sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana,

- pedagoģisko darbinieku tālākizglītības organizēšana,

- bērnu tiesību aizsardzības īstenošana attiecīgajā administratīvajā teritorijā,

- uzņēmējdarbības sekmēšana.

3. DARBINIEKU PERSONĪBAS ĪPAŠĪBU IZPĒTE X PILSĒTAS DOMĒ

3.1. PĒTĀMĀS GRUPAS APRAKSTS

Sociālā grupa – noteikts cilvēku kopums, kuram raksturīgas kaut kādas kopīgas pazīmes.

Vispārpieņemta sociālo grupu klasifikācija nepastāv. Krievu socioloģe G. M. Andrejeva sniedz šādu iedalījumu:

1. Nosacītās grupas – grupas ir pēc kaut kādas pzīmes no sabiedrības izdalīts cilvēku kopums.

2. Reālās grupas – sabiedrībā funkcionējoši cilvēku kopumi, kuru locekļus saista objektīvi pastāvošas attiecības.

2.1. Laboratorijas grupa –cilvēku kopums, kuri tiek uzaicināti piedalīties pētījumā.

2.2. Dabiskās grupas – veidojas un pastāv sabiedrībā “pašas par sevi” kā sabiedrības sociālās struktūras elementi.

3. Neorganizētās grupas – grupas, kuru dalībnieku vidū ir vismazāk ciešas saites.

4. Difūzās grupas – dalībnieki apvienojas uz savu simpātiju pamata.

5. Personīgo mērķu grupas – iesaistās cilvēki, lai kopā realizētu sev svarīgus mērķus.

6. Darba grupas – cilvēki iekļaujas, lai kopā darbotos sev un sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanā.

Pirmā būtiskākā grupas pazīme ir savstarpējās attiecības grupas dalībnieku vidū, tie pazīst cits citu, un uztver viens otru kā savējos.

Otrā būtiskākā grupas pazīme ir grupas struktūra, kura izveidojas pēc zināma laika, katram grupas dalībniekam ir savs statuss grupā un tam atbilstoša loma.

Tika aptaujāta x pilsētas domes darba grupa, kur katram dalībniekam ir savs atbilstošs statuss un loma. Anketēšanā piedalījās x pilsētas domes 30 darbinieki. Atpakaļ tika saņemti visi eksemplāri, jo respondentiem tika palūgts anketas aizpildīt uz vietas.

3.2. PĒTĪJUMU METODIKAS RAKSTURS

Pētījums tika veikts ar aptaujas anketu palīdzību. Anketa sastāv no 9 jautājumiem.

1. Pieņemot darbā jaunu darbinieku vislielāko uzmanību Jūs pievērsiet?

- vecumam

- dzimumam

- ārējam izskatam

- izglītībai

- darba pieredzei

- rakstura īpašībām

2. Vai darbinieka temperamentam ir svarīga nozīme saskarsmē ar citiem cilvēkiem?

- jā

- nē

3. Jūsuprāt, darbinieka rakstura īpašībām ir būtiska nozīme?

- saskarsmē ar cilvēkiem

- darba efektivitātes paaugstināšanā

- abos iepriekšminētajos variantos

4. Pie intensīviem darba procesiem Jūs norīkotu?

- holēriķi

- melanholiķi

- sangvīniķi

- flegmātiķi

5. Jūsuprāt, vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu?

- holēriķis

- melanholiķis

- sangvīniķis

- flegmātiķis

6. Pienākumus, kuros nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana un liela atbildības izjūta, Jūs uzticētu veikt?

- holēriķim

- melanholiķim

- sangvīniķim

- flegmātiķim

7. Lai darba kolektīvā kolēģu vidū veidotos labas attiecības, svarīgākais ir?

- kopīgas intereses

- raksturu saderība

- abi iepriekšminētie varianti

8. Vai Jūs, veidojot jaunu kolektīvu, pievērstu uzmanību darbinieku raksturu saderībai?

- jā

- nē

9. Jūsu vecums?

- 18 – 30 g.

- 31 – 40 g.

- 41 – 50 g.

- 50 un vairāk

3.3. IEGŪTO APTAUJAS ANKETU ANALĪZE UN INTERPRETĀCIJA

1. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, vislielāko uzmanību Jūs pievērstu?

1.attēls

Tabulā redzams, ka vislielākā uzmanība tiek pievērsta darba pieredzei un izglītībai, bet vismazākā vecumam, dzimumam, ārējam izskatam un rakstura īpašībām.

2. Vai darbinieka temperamentam ir svarīga nozīme saskarsmē ar citiem cilvēkiem?

2.attēls

Tabulā redzams, ka respondenti uzskata, ka temperamentam tipam ir ļoti svarīga nozīme saskarsmē ar citiem cilvēkiem.

3. Jūsuprāt, darbinieka rakstura īpašībām ir būtiska nozīme? 3.attēls

Šis aptaujas jautājums parāda, ka darbinieka rakstura īpašībām ir būtiska nozīme gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī darba efektivitātes paaugstināšanā.

4. Pie intensīviem darba procesiem Jūs norīkotu?

4.attēls

Pie intensīviem darba procesiem visvairāk tiktu norīkoti sangvīniķi un tad sekotu tikai holēriķi, turpretīim neviens no respondentiem nenorīkotu flegmātiķi un melanholiķi.

5. Jūsuprāt, vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu?

5.attēls

Vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu melanholiķi, pēc tam tikai flegmātiķi, turpretim tikai viens respondents to uzticētu veikt holēriskā temperamenta tipa pārstāvim.

6. Pienākumus, kuros nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana un liela atbildības izjūta, Jūs uzticētu veikt?

6.attēls

Tabula parāda, ka pienākumus, kuros nepieciešama ātra lēmumu pieņemšana un liela atbildības izjūta, vislabāk veiktu holēriķi un tad tikai sangvīniķi, bet neviens no aptaujātajiem to neuzticētu flegmātiķiem un melanholiķiem.

7. Lai darba kolektīvā kolēģu vidū veidotos labas attiecība, svarīgākais ir?

7.attēls

Aplūkojot tabulu, var secināt, ka par svarīgāko tiek uzskatītas gan kopīgas intereses, gan arī raksturu saderība.

8. Vai Jūs, veidojot jaunu kolektīvu, pievērsiet uzmanī

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»