Пример: Транспортная логистика
Я ищу:
На главную  |  Добавить в избранное  

Логистика /

Valsts investоciju programma 2002.-2004

←предыдущая  следующая→
1 2 3 4 5 6 7 



Скачать реферат


Valsts investīciju programma 2002.-2004.

Transporta un sakaru nozares stratēģija investīciju jomā.

SATIKSMES MINISTRIJAS PĀRZIŅĀ ESOŠO NOZARU ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

1. Ievads

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis paver tai plašas iespējas būt par svarīgu posmu tirdzniecības attīstībā starp austrumiem un rietumiem. Jau vēsturiski tirdzniecībai un ar to saistītajiem transporta pakalpojumiem Latvijas ekonomikā bija svarīga loma. Latvijas transporta sistēmas pamatā ir labi attīstītais visu apakšnozaru tīkls: jūras transports, dzelzceļi, ceļi, cauruļvadi un aviācija. Latvijas integrēšanās Eiropas ekonomiskajā apritē veicinās ekonomikas un tirdzniecības attīstību, bet vienlaicīgi palielinās arī prasības pret transporta infrastruktūru un pakalpojumu kvalitāti, kas daudzviet neatbilst Eiropas kvalitātes standartiem. Atbilstoša transporta infrastruktūra nodrošina tautas saimniecības konkurētspēju un veido bāzi ekonomiskai attīstībai. Ņemot vērā, ka Latvija ir tranzītvalsts, un šeit krustojas transporta plūsmas, ļoti svarīgi pilnveidot un attīstīt transporta un sakaru infrastruktūru, lai nodrošinātu transporta koridoru "Rietumi-Austrumi" un "Ziemeļi-Dienvidi" efektīvu funkcionēšanu, samazinātu šķēršļus cilvēku, preču un kapitāla plūsmai uz Latviju un cauri tai. Kopumā aptuveni 85% no kopējā kravu apgrozījuma sastāda tranzītkravas. Transports, sakari un ar tiem saistītie loģistikas pakalpojumi nodrošina aptuveni 15% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un pēdējos gados ievērojami sekmēja tā kopējo pieaugumu.

Ģeogrāfiski Latvija atrodas starp abām pārējām Baltijas valstīm, un tas izvirza nepieciešamību sadarboties ar Igauniju un Lietuvu, jo sevišķi attīstot "Ziemeļu-Dienvidu" koridoru, kas ir Pan-Eiropas Transporta tīkla sastāvdaļa. Latvijas transporta sistēmas attīstībai ļoti svarīgs ir jautājums par otra - "Austrumu-Rietumu" multimodālā transporta koridora, kas iet caur Latvijas ostām un tālāk pa ceļu un dzelzceļu uz Krieviju, attīstību un iekļaušanu Trans-Eiropas transporta tīklā, to paplašinot uz Austrumiem.

Trans- Eiropas transporta tīkla identificēšana asociēto dalībvalstu teritorijā, Eiropas Komisijas vadībā, tika veikta TINA (Transport Infrastructure Needs Assessment) procesa ietvaros, un rezultātā ir panākta Latvijas "Austrumu- Rietumu" ceļu un dzelzceļu savienojumu, kā arī Latvijas ostu, kombinētā transporta terminālu un lidostu iekļaušana TINA tīklā. Tas ir nopietns solis Latvijas transporta infrastruktūras tālākā integrācijā Eiropas transporta tīklā. Konkrētu projektu realizācija atļaus tuvināt Latvijas transporta sistēmas kvalitatīvos un komforta rādītājus ANO Eiropas Ekonomiskās Komisijas noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Plānošanas cikls TINA tīkla attīstībai ir 15 gadi; laikposmam līdz 2015. gadam. Kopējā Eiropas transporta attīstības stratēģija paredz, ka dalībvalstis (un kanditātvalstis) paredzēs ieguldīt prioritārajā transporta infrastruktūrā vismaz 1.5% no IKP. Tas izvirza arī jaunas prasības pret VIP. Līdzšinējais valsts budžeta investīciju apjoms VIP ietvaros ir ievērojami mazāks un nesekmē tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu attīstības tempu. Eiropas nozīmes transporta tīkla attīstībai Satiksmes ministrija plāno izmantot arī līdzekļus, ko Eiropas Savienība laikā no 2000.-2006.gadam piešķirs asociētajām dalībvalstīm pirmsiestāšanās strukturālo fondu (ISPA) ietvaros. 2000.gadā ISPA Vadības komiteja akceptēja 5 transporta nozares projektu (2 autoceļu un 3 dzelzceļa) realizēšanu, rezervējot šim mērķim 43.45 milj.EUR.

2. Pašreizējā situācija

Kopumā transporta infrastruktūra Latvijā ir attīstīta visās jomās un ir labi piemērota gan iekšējai satiksmei, gan tranzīta funkciju veikšanai. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka 1990.-1996.gada periodā, ceļu un dzelzceļu uzturēšanai nepietiekamo līdzekļu dēļ, ievērojami pasliktinājusies infrastruktūras kvalitāte un uzkrājies ievērojams periodiskās uzturēšanas darbu deficīts.

Tranzīta transporta nozare pamatā koncentrēta ap trim lielākajām ostām – Ventspili, Rīgu un Liepāju. Ostas apkalpo plašs dzelzceļu tīkls, kas ir savienots ar NVS valstīm. Ventspili, kura ir Baltijas jūras piekrastes lielākā naftas eksporta osta, ar Krieviju savieno divi cauruļvadi - jēlnaftas un naftas produktu vads. Ceļu tīkls ir labi attīstīts, un no tā kopgaruma 1617 km veido galvenie ceļi. Lielākā ir Rīgas starptautiskā lidosta, bet mazākas lidostas ir arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Tas rada labus priekšnoteikumus pasažieru un kravas aviācijas attīstībai nākotnē.

No iepriekšminētā izriet, ka Latvijas transporta infrastruktūrai ir visi priekšnoteikumi, lai tā veicinātu ekonomisko izaugsmi valstī un piedāvātu plašu pakalpojumu klāstu tranzīta kravu pārvadājumos, tādējādi sekmējot pakalpojumu eksportu. Lai to visu veiktu, liela nozīme ir labi attīstītam telekomunikāciju tīklam. Tiek strādāts pie informācijas tehnoloģijas pilnveidošanas un datu pārraides tīklu izveidošanas. Attīstās mobilo telekomunikāciju infrastruktūra.

Dažādos nozares pētījumos ir izteiktas prognozes par iespējamo kravu apjomu pieaugumu, kuru pašreizējā situācijā visumā ir grūti prognozēt. Visticamāk - tas lēnām, bet pakāpeniski pieaugs, pieaugot IKP. No 1994.gada līdz 1998.pirmajam pusgadam pieauguma tempi bija salīdzinoši strauji. 1998. gada ostu darbības rādītāji apstiprina prognozēto pieauguma tendenci, tomēr, Krievijas krīzes rezultātā kravu apjomi gada otrajā pusē un 1999.gadā (jo sevišķi Ventspilī un Rīgā) samazinājās par aptuveni 6%. Šī samazināšanās tendence mainījās 2000.gadā.1997.gadā ostu kravu apgrozījums bija 50.2 miljoni tonnu, kas bija par 15% vairāk kā 1996.gadā. 1998. gadā ostās tika apstrādātas 52.3 miljoni tonnu kravas, kas savukārt ir vēl par 4.5% vairāk salīdzinājumā ar 1997.gadu. 1999.gadā apjomi nedaudz samazinājās un gada beigās sasniedza 49.1 miljonus tonnu. 2000.gadā bija vērojama kravu apjomu palielināšanās, kā rezultātā ostās apstrādāto kravu apjoms pieauga līdz 51.8 miljoniem tonnu. Ostu kravu apjomi labi raksturo vispārējo transporta pakalpojumu pieprasījuma līmeni, kuru nozare izmanto savu attīstības plānu izstrādē un projektu sagatavošanā.

Latvijas mazās ostas tiek izmantotas kā kokmateriālu eksporta, zvejas un arī burāšanas cienītāju piestātnes. Svarīgs ir fakts, ka to sekmīga darbība nodrošina reģiona iedzīvotājus ar darba vietām, nodrošina nodokļu maksājumus budžetā un palīdz risināt bezdarba problēmas.

Pakāpeniski pieaug automobīļu lietotāju skaits un kravas pārvadājumi pa autoceļiem, kam savukārt būtu jānodrošina ieņēmumus Ceļu fondā un iespējas uzturēt un remontēt autoceļus. Kā negatīva tendence jāmin fakts, ka ieņēmumi ceļu fondā no akcīzes nodokļa par izlietoto degvielu nepieaug atbilstoši plānotajam. Sakarā ar degvielas akcīzes nodokļa pārdali 1999.gadā ieņēmumi ceļu fondā ievērojami samazinājās ( no 78.8 uz 64.1 milj.Ls), un turpmākajos gados būtu jāpalielina budžeta investīciju apjomi ceļu nozarē, ar mērķi nepalielināt uzturēšanas darbu deficītu.

3. Transporta

←предыдущая  следующая→
1 2 3 4 5 6 7 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»