Valsts investîciju programma 2002.-2004

Transporta nozares stratēģija investīciju jomā

1995.gadā tika izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta "Transporta attīstības Nacionālā programma laikam no 1995. līdz 2010.gadam", kas 1999.gadā tika precizēta izstrādājot “Transporta attīstības nacionālo programmu 2000.-2006.gadam”. Izvēlētais plānošanas termiņš tika saskaņots ar Eiropas Savienības plānošanas ciklu, ar mērķi nodrošināt efektīvāku pirmsiestāšanās strukturālo fondu līdzekļu (ISPA) izmantošanu.

Nacionālās programmas mērķis ir nodrošināt efektīvas, ilgtspējīgas, integrētas, videi draudzīgas, sabalansētas un multimodālas transporta sistēmas plānveidīgu uzturēšanu un attīstību, lai nodrošinātu iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzības pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem ar noteiktu drošību, stiprām garantijām un pieņemamām izmaksām, palielinātu izvēles iespējas un elastību pasažieru un kravas pārvadājumos, veicinātu reģionālo attīstību, sekmētu integrēšanos Eiropas transporta sistēmā un radītu priekšnoteikumus Latvijas biznesam efektīvāk konkurēt Eiropas un pasaules tirgū.

Šī mērķa sasniegšanas galvenie stratēģiskie virzieni un uzdevumi ir:

• Uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru: autoceļus, dzelzceļus, jūras ostas, lidostas;

• Atbalstīt un veicināt ilgtspējīgu, harmonisku un kompleksu transporta sistēmas darbību kravu un pasažieru pārvadāšanai iekšzemes un starptautiskajā satiksmē;

• Sekmēt eksporta, importa un tranzīta pārvadājumu attīstību, pilnveidojot multimodālos transporta koridorus “Austrumu – Rietumu” un “Ziemeļu – Dienvidu” virzienos;

• Veicināt kooperēšanos ar kaimiņu valstīm un integrēšanos Eiropas transporta sistēmā;

• Nodrošināt satiksmes tīklu un transporta veidu sasaistīšanu;

• Paaugstināt satiksmes drošības līmeni;

• Nodrošināt videi draudzīgas transporta sistēmas veidošanu un pilnveidot bīstamo kravu pārvadāšanu;

• Pilnveidot transporta statistiku un informācijas infrastruktūru;

• Izveidot ar Eiropas Savienības prasībām un standartiem harmonizētu transporta likumdošanas sistēmu un pilnveidot institucionālo sistēmu;

• Veicināt transporta izglītības un zinātnes attīstību.

Valsts politikas mērķis transporta nozarē ir veicināt konkurenci starp dažādiem transporta veidiem, kā arī viena transporta veida ietvaros, lai attīstītu efektīvus transporta pakalpojumus. To plānots panākt, turpinot nozares uzņēmumu restrukturizāciju un komercializāciju. Valdības galvenais uzdevums ir izstrādāt labvēlīgus nosacījumus privāto sabiedriskā transporta un pakalpojumu uzņēmumu attīstībai. Svarīgi ir ieviest sabiedriskā pasūtījuma mehānismu, jo pretējā gadījumā pārvadātāji cieš ievērojamus zaudējumus un pasliktinās vispārējā pakalpojumu kvalitāte. Ceļu fonda ietvaros darbojas finansu mehānisms autobusu pārvadājumu nodrošināšanai lauku apvidū.

Lai palielinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspēju tirgus apstākļos attiecībā pret citiem transporta veidiem, nepieciešams samazināt un pakāpeniski likvidēt šķērssubsīdijas pasažieru pārvadāšanai, kas tiek piešķirtas no dzelzceļa kompānijas kravu pārvadājumos gūtās peļņas. Turpinās darbs pie dzelzceļa restrukturizācijas, kura paredz infrastruktūras nodalīšanu no operatoru darbības, tādējādi atverot plašāku tirgu pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Valsts saglabā pilnas īpašuma tiesības uz infrastruktūru. Šīs pamatnostādnes ir iestrādātas jaunajā dzelzceļa likumā, kuru Saeima pieņēma 1998. gadā.

Ir pieņemts likums par ostām un to apsaimniekošanu, kurš nosaka īpašuma tiesības un garantē privātā kapitāla drošību. Likumam ir pozitīvs iespaids uz privāto investīciju piesaistīšanu ostām. Tas pats sakāms par Brīvostu statusa noteikšanu Ventspils, Liepājas un Rīgas ostām. Svarīgi ir sekmēt pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību apstrādājot tranzīta kravas.

Lai izveidotu efektīvu transporta sistēmu, ieskaitot jūras ostas, dzelzceļa satiksmi, auto, gaisa satiksmi u.c., nepieciešams optimizēt transporta plūsmu un likvidēt nepilnības, kas dažkārt pastāv gan ostās, gan citur nepārdomātu procedūru un formalitāšu dēļ. Īpaši tas attiecas uz robežas šķērsošanu, kas joprojām rada ievērojamus laika un naudas zudumus. Svarīgi būtu piesaistīt PHARE programmas līdzekļus arī robežkontroles infrastruktūras izveidošanai ostās un uz dzelzceļa. Citas sfēras, kurās paredzama starpvalstu sadarbība, ir gaisa satiksmes kontroles sistēmas uzlabošana, kuģošanas drošības paaugstināšana un VIA BALTICA projekts.

Būtiskus uzlabojumus sabiedriskā transporta pakalpojumos iespējams panākt, uzlabojot to vadību gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Lai radītu priekšnoteikumus tālākai ekonomiskajai attīstībai, ir nepieciešamas investīcijas transporta infrastruktūrā, un stratēģiju investīciju jomā labāk raksturot dažādu transporta veidu griezumā.

4. Dzelzceļa transports

Latvijas dzelzceļa nozares galvenais mērķis ir strādāt rentabli, nodrošināt konkurētspējīgus, drošus un videi nekaitīgus pārvadājumus, garantējot efektīvu kravu apstrādi, vienlaikus palielinot kravu pārvadājumu apjomus un nodrošinot pasažieru pārvadājumus atbilstoši ar valsti un pašvaldībām noslēgtajiem pasažieru pārvadājumu līgumiem.

Latvijas dzelzceļa transporta sistēmai ir potenciāls, lai tā sekmīgi konkurētu ar kaimiņvalstu dzelzceļiem tranzīta pārvadājumu tirgū un saglabātu konkurētspēju attiecībā pret autotransportu. Lai to panāktu, jāuzlabo pašreizējās valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tehniskā kvalitāte un drošības līmenis, lai varētu nodrošināt tranzīta pārvadājumu potenciālo pieaugumu.

Pēdējo gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms pēc straujā krituma 1992.gadā stabilizējās aptuveni 30-35 milj. tonnu robežās. 1997. gads bija veiksmīgākais gads, kurā kravu pārvadājumu apjomi sasniedza 41 milj. t. 1998.gadā Krievijas ekonomiskās krīzes un diskriminējošās tarifu politikas rezultātā dzelzceļa pārvadājumu apjoms salīdzinājumā ar 1997.gadu samazinājās par 7.5% un bija aptuveni 38 milj.t. Tranzīts caur ostām samazinājās par 4.5%, bet joprojām saglabājās aptuveni 73% robežās.

1999.gadā kopējais pārvadājumu apjoms saruka vēl par 12% un bija 33.3 milj.t., bet tranzīta caur ostām kravu apjoms par 6% un bija 23.9 milj.t. Tranzīta kravu apjoms bija 79% no kopējā. 2000.gadā kravu apjoms pieauga par 9.6% un sasniedza 36.41 milj.t, kas galvenokārt bija saistīts ar tranzīta caur ostām pieaugumu.

Galvenās problēmas, ar ko saskaras dzelzceļa nozare, ir:

• finansiālie zaudējumi pasažieru pārvadāšanā, kas bija jākompensē uz kravu pārvadājumu peļņas rēķina;

• dzelzceļa iecirkņu caurlaides spējas samazināšanās, sakarā ar dzelzceļa infrastruktūras nolietojumu un savlaicīgi neveiktajiem remonta un rekonstrukcijas darbiem;

• nelabvē