Valsts investîciju programma 2002.-2004

iekļaujas maršruta Via Baltija ceļu sistēmā kā pievadceļš Via Baltija pamatmaršrutam.

(TRm22) “Driksas un Lielupes tilta rekonstrukcija ar pieejām Jelgavā” – mērķis ir atjaunot Lielupes un Driksas tiltu nestspēju, tādējādi nodrošinot transporta un gājēju kustību atbilstoši satiksmes drošības prasībām.

(TRm14) “ Daugavpils pilsētas autotransporta mezgls” –mērķis ir sakārtot Daugavpils pilsētas transporta struktūru, kas nodrošinātu ātru un ērtu kustību pāri pilsētu šķērsojošajiem dzelzceļa posmiem.“

Ir uzsākts darbs pie jauna Daugavas šķērsojuma Rīgas pilsētā projekta sagatavošanas, un tā finansēšanai paredzēts piesaistīt arī ISPA līdzekļus. Patreiz Eiropas Savienība atbalsta projekta sagatavošanas darbu veikšanu, un no PHARE programmas piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti konsultantu pakalpojumu apmaksai. Uz satiksmes situācijas un kustības drošības uzlabošanu Rīgas pilsētā ir orientēts arī Rīgas Domes sagatavotais projekts, kas paredz satiksmes vadības centra izveidošanu un luksoforu modernizāciju. Ņemot vērā satiksmes situāciju Rīgā, projektu realizācijas gadījumā uzlabojumus jutīs liela Latvijas iedzīvotāju daļa. Satiksmes ministrija atbalsta projektu iekļaušanu VIP.

Labi sagatavoti un atbalstāmi ir arī Lubānas, Ventspils, Jūrmalas Saldus, Gulbenes un Jēkabpils pašvaldību projekti, kas paredz pilsētu savarīgāko transporta maršrutu uzlabošanu. Lemjot par finansējuma piešķiršanu konkrētiem projektiem, prioritāte dodama projektiem, kuros pašavaldība ir gatava piedalīties ar savu finansējuma daļu (izpētes un projektēšanas darbi, līdzfinansējums, u.c.).

6. Jūras transports

No valsts viedokļa svarīgi ir realizēt projektus, kas saistīti ar kuģošanas drošības nodrošināšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos un ostās, kā arī Meklēšanas un glābšanas dienesta aprīkojuma modernizāciju atbilstoši starptautisko Konvenciju, kurām Latvija ir pievienojusies, prasībām..

Ostas

Ventspils osta

Ventspils osta pēc kravu apgrozījuma ir lielākā osta Baltijas jūras reģionā un 1998. gada darbības rādītāji to ierindo augstajā 12. vietā Eiropā. Ventspils specializējusies naftas un naftas produktu uzglabāšanā un pārkraušanā. Tajā tiek pārkrautas arī ķīmiskās vielas (t.sk. amonjaks, kālijs, metanols), kā arī ģenerālās un Ro-Ro kravas. 1997. gadā kravu apjoms sasniedza 36.8 milj.t. un 1998.gadā saglabājās tādā pat līmenī. 1999.gadā bija vērojams kravu apjoma samazinājums par 2.2%, sasniedzot 34.2 milj.t. Pieauga beramkravu apjomi (par 23%), lejamkravu apjomi samazinājās par 1.2%, bet lielākais kritums skāra ģenerālkravas. Krievijas dzelzceļa tarifu politikas rezultātā par 50% samazinājās metāla ekspota apjomi. 2000.gadā kravu apjomi pieauga par 1.8%. Ventspils osta galvenokārt tiek izmantota Krievijas naftas, naftas produktu, metāla, kālija sāls, ķīmisko produktu un metāla sakausējumu eksportam (apmēram 12% Krievijas naftas tiek eksportēta caur Ventspili). Ventspils ostu ar Krieviju saista divi naftas vadi, dzelzceļš un autoceļš. Naftas vadi pēdējos gados tiek ekspluatēti ar pilnu jaudu un izvirzās jautājums par jauna naftas vada būvniecību.

Ventspils osta nopelna līdzekļus, un tai ir iespējas uzturēt un attīstīt savu infrastruktūru. Svarīgākie Ventspils ostas pārvaldes projekti, kas bija iekļauti VIP, saistās ar ostas padziļināšanu un ģenerālkravu (konteineru) termināla attīstību. To finansēšana paredzēta, kombinējot ostas līdzekļus un garantētus ārvalstu kredītus. Kopējā infrastruktūras projektu summa vērtējama ap 80 milj. Ls. Līdzvērtīgas summas gatavojas ieguldīt arī stividoru kompānijas savu kravas terminālu attīstībā. Projekta realizācija uzsākta 1996. gadā un to paredzēts pabeigt līdz 2002.gadam. Finansējums piesaistīts no Eiropas Investīciju Bankas (28 MECU), kā arī pašu līdzekļiem.

Papildus ieguldījumi nepieciešami Ventspils ostas transporta mezglu un pievedceļu pilnveidošanai (dzelzceļam un autoceļiem). Ņemot vērā Ventspils ostas nozīmi Latvijas ekonomikā, projektu realizācijā būtu svarīgi piedalīties arī ar VIP rīcībā esošajiem resursiem, kā arī mēģināt piesaistīt ISPA līdzekļus Ventspils ostas pievedceļu un prāmju termināla attīstības projektam..

Rīgas osta

Rīgas osta specializējusies konteineru, kokmateriālu, metālu, naftas produktu, minerālmēslu, zivju produktu un patēriņa preču apstrādes operācijās. Rīgā ir arī pasažieru jūras osta.

Lai Rīgas osta varētu sekmīgi konkurēt ar kaimiņvalstu ostām, piemēram, Sankt-Pēterburgu, Tallinu, Klaipēdu un Kaļiņingradu, nepieciešama ostas infrastruktūras rehabilitācija, kas radītu labvēlīgākus nosacījumus kravu un pasažieru apgrozības pieaugumam. Sevišķi akūtas ir transporta pievedceļu problēmas, un to risināšana ievērojami uzlabotu gan ostas darbības iespējas, gan satiksmes situāciju galvaspilsētā. Satiksmes ministrija atbalsta priekšlikumus iekļaut ar ostu saistītās koplietošanas transporta infrastruktūras attīstības projektus VIP, jo uzskata ka to realizācija ietekmēs ļoti plašas sabiedrības daļas dzīves apstākļus.

Rīgas ostas darbību raksturo sekojoši kravu apgrozības rādītāji: 1996.gadā - 7.4 milj.t. 1997. gadā bija vērojams negaidīti straujš kravu pieaugums - 11.2 milj. t. 1998.gadā kravu apgrozījums pieauga vēl par 19%, līdz 13.3 milj.t., kas galvenokārt izskaidrojams ar jaunizveidoto stividoru kompāniju sekmīgu darbības uzsākšanu un esošo kompāniju darba efektivitātes uzlabošanos. 1999.gadā kravu apjomi saruka par 9.8% un bija 12 milj.t. To noteica fakts, ka Krievijas importa kravu apjoma samazināšanās izsauca strauju konteineru kravu samazinājumu, bet dzelzceļa tarifu politika atstāja iespaidu uz metāla kravu apjomiem. 2000.gadā kravu apgrozījums pieauga līdz 111.1% no 1999.gada līmeņa. Ir skaidri redzams, ka iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas dod jūtamu rezultātu. Satiksmes ministrija atbalsta Rīgas ostas pārvaldes projektus, kas saistīti ar kuģu ceļa padziļināšanu, kravu terminālu un pasažieru ostas attīstību un infrastruktūras modernizāciju, kā arī Daugavas kreisā krasta teritoriju attīstību.

Ostas ilgtermiņa attīstības programmas pasākumi, kuru mērķis ir ievērojama kravu un konteineru apgrozījuma jaudu, kā arī pasažieru plūsmas palielināšana, ir iekļauti Transporta attīstības Nacionālajā programmā. Nepieciešamo investīciju aprēķini pamatojas uz ievērojamu transporta plūsmas pieaugumu, kas 2010.gadā varētu sasniegt aptuveni 20 milj. tonnu.

Liepājas osta

Līdz ar Krievijas armijas karabāzes likvidēšanu Liepājas osta tiek pārveidota par tirdzniecības ostu. Tā kā Liepājas osta ziemā neaizsalst, tā nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu tirdzniecisko un transporta centru starp NVS un Eiropas valstīm. Liepājas ostas specializācija būs kokmateriāli, metāls un preču treileri un konteineri. Ir labas perspektīvas ķīmisko un naftas produktu apstrādes attīstībai. Ro-Ro pārvadājumu apjomi Liepājas ostā ievērojami pieaug un šajā kravas veidā Liepāja ir vadošā osta Latvijā.

1996.gadā ostas kravu apjoms bija 1.61 milj.t. 1997.gadā tas pieauga līdz 2.3 milj.t., un tāds pats bija arī