Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Ëîãèñòèêà /

Valsts investîciju programma 2002.-2004

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


arī 1998.gadā. Liepāja bija vienīgā no lielajām ostām, kurā 1999.gadā bija vērojams neliels kravu apjoma pieaugums- 1.2% apjomā, tomēr Ro-Ro kravu apjomi saruka par 25%. 2000.gadā tika sasniegts ievērojams kravu apjoma pieaugums (127.6% salīdzinot ar 1999.gadu). Liepājas ostai varētu būt patiesi optimistiska nākotne, tomēr pamatotas prognozes vēl ir pāragri izteikt, jo kā tirdzniecības osta tā darbojas salīdzinoši neilgu laiku. Kā pozitīvu tendenci var minēt ievērojamo privātā kapitāla piesaistīšanu terminālu un ostas piestātņu atjaunošanā. Galvenās valsts investīciju prioritātes saistās ar jaunu pievedceļu un dzelzceļa savienojošo ceļu būvi, kā arī karaostas kanālā atstātā piesārņojuma likvidēšanu, kuras kopējās izmaksas vērtējamas ap 5.5 milj. Ls.Eiropas Savienības PHARE programma 2000.gadā atbalstīja projekta realizācijas uzsākšanu, piešķirot šim mērķim 1 milj.eiro. Citi projekti saistās ar navigācijas drošības sistēmas uzlabošanu ostā, kā arī dzelzceļa līnijas Liepāja - Jelgava rekonstrukciju, lai varētu nodrošināt pieaugošo pārvadājumu intensitāti.

Mazās ostas

Investīcijas paredzamas arī vairāku mazo ostu infrastruktūras attīstībai. Satiksmes ministrija uzskata, ka ir mērķtiecīgi piesaistīt daļēju budžeta finansējumu mazo ostu attīstības projektiem, pie nosacījuma, ja tiek ņemts valsts garantēts kredīts un piesaistīti ostu nomnieku līdzekļi. Tas atļauj ievērojami samazināt projekta finansiālo risku. Šādā veidā 1999.gadā tika pabeigta Mērsraga ostas infrastruktūras rekonstrukcija, 2000.gadā paredzētā Salacgrīvas ostas attīstība tiks turpināta 2001.gadā. Līdzīgu shēmu būtu mērķtiecīgi pielietot arī Skultes un Rojas ostu rekonstrukcijas projektos.

7. Aviācija

Kopš Padomju Savienības sabrukuma transporta tirgus struktūra Latvijā ir izmainījusies - samazinājies reisu skaits uz Austrumiem, bet palielinājies uz Rietumiem. Ekonomiskā panīkuma periodā pasažieru skaits Rīgas lidostā samazinājās no 2 milj. līdz 310 000 pasažieriem 1996.gadā pasažieru skaits palielinājās līdz 500 000. 1997. gadā tas sasniedza 532 000 pasažieru un 1998.gadā pieauga līdz 555 000. 1999.gadā bija vērojams 1% liels skaita pieaugums, sasniedzot 562 400 pasažierus. Arī 2000.gadā bija vērojams neliels pasažieru skaita pieaugums.

Līdz šim realizētie investīciju projekti Rīgas lidostas rekonstrukcijai galvenokārt saistīti ar skrejceļa seguma un marķēšanas gaismas sistēmas rekonstrukcijas projektu, kas paredz lidojumu drošības sistēmas pilnveidošanu saskaņā ar ICAO standartiem, kā arī pasākumiem, kas veicami, lai varētu uzņemt lielākas lidmašīnas. Šo projektu 10 milj. USD apjomā finansēja ERAB.

1997.gadā tika uzsākts darbs pie pasažieru termināla modernizācijas, kuru paredzēts pabeigt 2001.gadā. 1999. Tika nodots ekspluatācijā jauns pasažieru termināla ielidošanas termināls, kura būvniecībā tika ieguldīti aptuveni 4 milj.Ls. 2000.-2001.gadā paredzēts rekonstruēt lidmašīnu stāvēšanas laukumus (peronu) un pievedceļus, kā arī uzbūvēt jaunu izlidošanas terminālu, kura realizācijai plānots piesaistīt valsts galvotu ilgtermiņa kredītu no EIB, komercbanku kredītus, kā arī izmantot speciālā budžeta – lidostas izlidošanas nodevas finansējumu. Kredītu atmaksāšana paredzēta no pasažieru izlidošanas nodevas ieņēmumiem. Turpmāko gadu attīstības projekti būs saistīti ar lidostas kategorijas paaugstināšanu un skrejceļa pagarināšanu.

8. Sakari un pasta pakalpojumi

Radio un televīzijas nozare ekspluatē un attīsta tos sakaru nozares tehniskos līdzekļus, kuru darbība balstās uz radio raidošo un uztverošo iekārtu izmantošanu, pārraidot informāciju ar elektromagnētisko viļņu starpniecību. Radio un televīzijas tehniskās izplatīšanas organizāciju uzdevums ir izplatīt valsts (sabiedrisko) programmu veidotāju un privāto sabiedrību programmas, nodrošinot apstākļus to kvalitatīvai uztveršanai. Radio un televīzijas attīstība paredzēta sekojošos virzienos:

• radio un televīzijas raidošo tīklu un sistēmu modernizācija, lai nodrošinātu to kvalitatīvu darbību un rentabilitāti;

• jauno radio un televīzijas raidošo tīklu un sistēmu ieviešana (ciparu radiotelefonija, ciparu televīzija) atbilstoši pasūtītāja pieprasījumam un Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumiem.

Sakaru nozares projekti līdz šim ir saņēmuši salīdzinoši nelielu atbalstu VIP ietvaros, lai gan to īstenošana ir vitāli svarīga visiem Latvijas iedzīvotājiem. Uzņēmumu mērķis ir modernizācija, kas pamatota ar nepieciešamo standartu ieviešanu un ievērošanu, kurus savukārt izvirza Eiropas integrācijas process.

Pasta sakariem ir liela nozīme citu ekonomikas sektoru efektīva darba nodrošināšanā, kā arī to attīstības veicināšanā. Pasta sektorā galvenais valsts politikas mērķis ir attīstīt šo pakalpojumu veidu, padarot to par ienesīgu uzņēmējdarbību, kas interesētu privāto sektoru atbalstīt un iesaistīties pakalpojumu sniegšanā, tādējādi nodrošinot tā attīstību un atbilstību pasaules standartiem. Pasta attīstības svarīgākie pasākumu kompleksi, kuru sekmīgai realizācijai tiks piegriezta īpaša uzmanība ir:

• pasta pakalpojumu tarifu sakārtošana atbilstoši to faktiskajām izmaksām;

• augstas pasta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana pakalpojumu tirgū, veicot pasta tehniskā aprīkojuma modernizāciju;

• pasta sūtījumu reģistrācijas nodrošināšana pa to virzības ceļu;

• pasta sūtījumu pārvadāšanas un drošības nodrošināšana, iegādājoties jaunus ekonomiskus transporta līdzekļus, kas aprīkoti ar kvalitatīviem radiosakaru līdzekļiem;

• jauna moderna šķirošanas un apmaiņas centra celtniecība, kas samazinātu pasta pakalpojumu pašizmaksu un nodrošinātu ātrumu un kvalitāti.

Informātikas nozares attīstība ir viena no valdības noteiktajām prioritātēm un investīciju politika informātikas nozarē VIP ietvaros ir izdalīta atsevišķi no transporta un sakaru nozares investīciju programmas un netiek apskatīta šajā dokumentā.

Secinājumi

Kopumā var teikt, ka nozares stratēģija investīciju jomā ir orientēta uz esošās infrastruktūras rehabilitāciju, modernizēšanu un optimizēšanu, atbilstoši pieprasījuma pieaugumam. Svarīgi ir iespējami īsākā laikā likvidēt uzkrāto remontdarbu "deficītu", lai izvairītos no daudzkārt lielākiem izdevumiem nākotnē. Valsts transporta infrastruktūrai jānodrošina kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji, kas kopumā sekmētu valsts ekonomisko attīstību un tiešo investīciju piesaisti no privātā sektora. Integrēšanās Eiropas transporta sistēmā izvirza savas prasības, kuras savukārt prasa līdzekļus no nacionālā budžeta. Tajā pat laikā bez “Eiropas nozīmes” projektiem svarīgi ir realizēt arī citas nacionālās prioritātes projektus, jo sevišķi ceļu un dzelzceļa nozarē.

Svarīgs aspekts projektu izvēlē un atbalsta sniegšanā ir konkurētspējas saglabāšana dažādu valstu un transportēšanas maršrutu starpā, jo sevišķi attiecībā uz tranzīta kravu apstrādi.

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»