:
  |    

 /

Spieri pa nodokiem visiem, kur imacas RTU

 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 ... 





.budžetya gadam.Šaja budzeta projekta turpuinajas 1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums programmu un apakšprogrammu griezuma.

Budzeta programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem mērkiem.Budžeta programma var but sadalita apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts budzeta lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu.

4.Fiskālā reforma un nodokļu politika.

Istenejotfiskalas sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu sistema uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas reformas sastavdaļa.

Ieprekšeja nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada 1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo nepieciešamibu pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas daudzas nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.

Parejas periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.

Ņemot vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:

o Nodrosinat budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos 35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;

o Stimulet uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus uznemejdarbibā;

o Veicināt latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas strukturās

o Samazinat nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu

o Nodrošinat nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai

o Novērst legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.

o Sabalanset valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.

Veiktie fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju Baltijas valstis.

Viens no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija 36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot vērā veiktos pasakumus,kas saistiti ar grpzijumiem nodokļu likumdosanas aktos,kā ari nodokļu adminestresanas uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas līdz 37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par viena procenta punktu un sasniedza 38%.

Valsts fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu likumi,piem.,PVN,par nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma nodoklis,dabas resursu nodoklis,ka ari butiski grozijumi citos nodoklu likumos.Veiktie pasakumi nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts nodoklu likumdosanas tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam normam.

1996 gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb 1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb 1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas robežas

5.Nelegalā ekonomika un IKP.

Ļīdzas oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek uzradita oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir kontrobanda,izvairišanas no nodoklu maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji uzplauka Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no socialistiskas plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.

Tās nosaciti var iedalit četras ietekmes sfērās:

o Nenoverota darbiba

o Ēnu ekonomikas darbiba

o Nelegālā darbība

o Paralēlā darbība

Nenoverota darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika netiek uzskaitīta statistikā

Darbība ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.

Nodoklu apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir šādi:

o Dubulta gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai kontrolejošām institucijām.

o Pagrides razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu ražošanu

o Bezpeļņas organizacijas.LR likums Par bezpeļņas oganizacijām nesatur stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar nodokli netiek aplikti.Tādējādi uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem

o Barters vai maiņas darījumi.bartera darijumi prece pret preci vai pakalpojums pret pakalpojumu biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs un netiek aplikts ar PVN

o Norēķini bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata

Nelegālā darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu

Kontrobanda ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.

Korupcija ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas socialstatistikas saimniekosanas apstākļos

1995.gada 21.septembri pienemtajāKorupcijas novērsanas likumā korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka:

o Tas atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī

o Pilnvaru realizesana interesu konflikta situacijā

o Kukuļņemsana vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos.

Nelikumīga darbība ir

o Naudas viltošana

o Narkotiku razošana un tirdznieciba

o Prostitucija

o Izspiešana

o Zagsana

o Šantāža un krapšana

Ēnu jeb

 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 ... 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»