:
  |    

 /

Spieri pa nodokiem visiem, kur imacas RTU

 
... 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 ... 





jeb neoficiālā ekonomika ir plašs jēdziens un tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos.

Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība.

Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā uzrādītais nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju ienākumi ir zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi nozimīgi ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības apgrozijums,patēriņa,ražošanas apjoms,nodarbinātība u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes rezultātā tiek novērtēti neprecīzi (kaut gan no metodoloģiskā viedokļa aprēķini ir pilnīgi korekti).

Ēnu ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas makroekonomikas metodes.

Lai novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no 1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz 22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.

Skaidrās naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas lielumu.

Ir un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas analīzes metode

Lai pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju samazinašanu.

Ēnas ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu daļku,sekmē nodoklu nemaksašanu lielos apmeros.

Valsts budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu.

6.Nodokļu funkcijas un veidi.

Klasiskajā ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no kuriem butiski ir šadi:

1.Ekonomiskā efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas izplaukumu.Sadā situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas deformejoso efektu uz kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma pakapi,kas radusies nodokļu politikas realizešanas rezultata.

2.Vienkāršā administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.

Nodokļu adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.

3.ElastīgumsNodoklu sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu atvieglojums,diferencetajas nodokļu likmes,valsts atsevišķu regionu ekonomiskas attistibas sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz likumdevejs,pieņemot attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu sistemai jabut elastigai in japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.

4.Objektivitāte.Nodoklu sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie maksā,irdiferenceti.

5.Politiska atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai precizi jaatspoguļo nodokļu maksataju velmes un to priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa cilveki.

Nodokļu politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.

Nodoklu sistemas pamatlikumsPar nodokliem un nodevam,nosaka ,ka nodoklu un nodevu sistemu musu valsti veido:

o Valsts nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras nosaka ministru kabinets

o Pasvaldibas nodevas,kuras saskaņā ar likumu Par nodokliem un nodevam un Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2. uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3.nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4. pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5. akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";

6. muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7. dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

8. izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

8.IKP un budžets.

IKP ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.

o IKP ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu

o Pieprasijumu(izlietojamu

 
... 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 ... 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»