:
  |    

 /

Spieri pa nodokiem visiem, kur imacas RTU

 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 ... 





pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",

6) akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli naftas produktiem",

7) muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

8) dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

9) izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

10) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Nodokļu maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētajā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

14. Pašvaldību nodevas, to raksturojums.

pašvaldības nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu.

(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

1) rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

(3) Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

1.Budžeta vispārejs raksturojums,budžetu veidi

Budžets ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir valdības darbības un vadības pamatā.

Budzeta mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.

Veidojot valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.

Budž.defecīts ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.

Atbilstoši likumam Par budzetu un finansu vadību LR budžetus iedala:

o Valsts budžeta

o Pašvaldību budzetos

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

o Pamatbudžeta

o Speciālā budžeta

Valsts budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta līdzekļi

Pašvaldību budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam visus pašvaldību savāktos vai saņemtos ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

Pamatbudžets ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.

Speciālais budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņemumiem.

2.Valsts konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu daļa

konsolidētais kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets latvijā pirmo reizi tika planots 1998 .budž

 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 ... 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»