Strahovanie

sniedz klientiem kvalitatīvus apdrošināšanas pakalpojumus. Sabiedrībā ir divas galvenās nodaļas: viena apkalpo korporatīvos klientus, bet otra piedāvā tā sauktos masu apdrošināšanas produktus. Tas ļāva Unibankas klientiem

S E C I N Ā J U M I U N P R I E K Š L I K U M I

1. Apdrošināšanas brokeriem ir neatņemama vieta apdrošināšanas tirgū. Kā šī tirgus galvenajiem starpniekiem to ienesīgums ievērojami pārsniedz parastu apdrošināšanas aģentu ienākumus, un tie bauda lielāku uzticību klientu acīs, jo pārstāv nevis personīgas, bet gan klienta intereses. Atšķirībā no aģentiem, apdrošināšanas brokeri dod iespēju līdzvērtīgi iepazīties ar tirgus piedāvājuma iespējām, kad aģents cenšas pārliecināt vadoties no subjektīviem argumentiem. Neatkarīgi vai runa iet par pakalpojumu veidu dažādību, priekšrocībām vai izcenojumiem, brokeris vienmēr būs priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret aģentu, jo kalpo kā īsts starpnieks, turpretī aģents, kā tirgotāja pārstāvis, tātad - ieinteresēta persona.

2. Griežoties pie apdrošināšanas brokera, klientam ir jāņem vērā, ka brokeris neuzņemas apdrošināšanas sabiedrības saistības. Līdz ar to uz klienta pleciem gulstas arī personīga atbildība par izdarīto izvēli no piedāvāto produktu klāsta. Jāņem vērā nianse, ka brokeris tikai piedāvā, nevis izvēlas klienta vietā. Klientam nav jāzaudē laiks un līdzekļi informācijas iegūšanai, tomēr izvēle paliek kā viņa paša individuāls un neatkarīgas gribas akts.

3. Paplašinoties apdrošināšanas sabiedrību skaitam un tādejādi noslogojot tirgu ar asāku konkurenci to starpā arī apdrošināšanas brokeru (kā brokeru sabiedrību, tā privātpersonu) starpā konkurence kļuvusi jūtamāka. Kaut arī apdrošināšanas sabiedrību darbība aizsākusies agrāk par brokersabiedrībām, tomēr arī pēdējās savas tirgus paplašināšanās iespējas ir izsmēlušas un jauniem konkurentiem tajā vietas nav. Vienīgais klasiskais izņēmums - spēcīgas ārvalsts kompānijas ienākšana tirgū, kas ar firmas zīmes popularitātes un papildus veiksmīgas reklāmas politikas palīdzību varētu izspiest arī patreizējās sabiedrības no to tirgus segmenta. Bet tas jau būtu vērtējams kā tirgus degresija.

4. Apdrošināšanas brokeriem tiek izvirzītas vairāk un stingrākas prasības nekā aģentiem. Līdz ar to, izmantojot apdrošināšanas brokeru paklpojumus, var saņemt plašākas un vērtīgākas konsultācijas. Tātad brokeru pakalpojumi savu vērtību parāda lielākoties tajos apdrošināšanas veidos, kuros svarīgs ir katrs līguma elements atsevišķi.

5. Brokeru sabiedrības, izjūtot konkurences spiedienu, cenšas sadarboties ar bankām, tomēr mazefektīvi - «KRG» un Unibankas savstarpējā sadarbība ir apsīkusi. Iespējams uz šo brīdi bankai vairs nav nekādu juridisku attiecību ar minēto brokersabiedrību. Citi precendenti šādai sadarbībai tā arī nav pieredzēti. No tā var secināt, ka bankas, kas ir galvenie finansu tirgus starpnieki, tomēr nav ieinteresētas iekļauties apdrošināšanas biznesā, tai skaitā arī brokersabiedrību sfērā.

I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ū R A S

U N A V O T U S A R A K S T S

1 Blends D.Ē. Apdrošināšana:pamatprincipi un prakse. - R.:MANCAT,1995.- 394lpp.

2 Pelše R. Profesionāls palīgs klientam: Par apdrošināšanas brokeriem // Dienas Bizness. - 1998. - 22.X - 22. lpp.

3 Melnace B. Apdrošināšanas brokeri - starpnieki un konsultanti // Diena. - 1998. - 25.VIII - 5.lpp.

4 Aģentūra LETA Dibinās apdrošināšanas brokeru sabiedrību // Diena. - 1998. - 22.VI - 7.lpp.

5 Bērziņš H. Apdrošināšanas brokers - palīgs apdrošināšanas tirgū // Logs. - 1996. - I - 15.lpp.

6 Latvijas Republikas "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums" // Latvijas Vēstnesis. - 1998. - Nr. 188/189

7 Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi "Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas kārtība" // Latvijas Vēstnesis. - 1999. - Nr. 17/18