Strahovanie

apdrošināšanas objektu var būt:

1. fizisko vai juridisko personu īpašums;

2. fizisko vai juridisko personu mantiskās tiesības, intereses, saistības;

3. fizisko vai juridisko personu nemantiskās tiesības, intereses, saistības;

4. fizisko personu dzīvība un veselība.

Apdrošinājuma ņēmēja prēmijas apjoms atkarīgs no apdrošināšanas veida, summas, riska pakāpes un apdrošināšanas ilguma. Prēmijai jābūt tādai, lai tā segtu:

1. apdrošināšanas darbības laikā iespējamās atlīdzības izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzētiem gadījumiem, ja jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība pēc ilgāka laika;

3. apdrošināšanas sabiedrības izdevumus algām, reklāmai, ofisa uzturēšanai un peļņas nodrošināšanai.

Rēķinot prēmijas, ņem vērā šādus faktorus:

1. inflāciju, jo naudas vērtība mainās un no šodien iemaksātajām prēmijām nākotnē vajadzēs izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (bieži vien, lai palielinātu klientu skaitu, apdrošināšanas sabiedrībai jāsamazina prēmiju lielums).

Lai nodarboties ar apdrošināšanas uzņēmējdarbību ir nepieciešama licence, ko izsniedz “APDROŠINĀŠANAS UZRAUDZĪBAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atseviškam apdrošināšanas veidam. 1. pielikumā redzams kādas licences ir izsniegtas Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām.

Apdrošināšanas tirgū drīkst nodarboties vai ar nedzīvības apdrošināšanu vai ar dzīvības apdrošināšanu (vajag izvēlēties kaut ko vienu).

Personu apdrošināšanas veidi ir dzīvības apdrošināšana, nelaimes gadījumu apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

Apdrošinoties, apdrošinājuma ņēmējs aizpilda līgumu

Lai paaugstinātu drošību līgumos ir jāparedz:

1. sabiedrības tiesības,

2. jāizslēdz tās slimības, kuras nevar izārstēt vai kuras ir grūti izārstējamas,

3. stingrākus noteikumus polises turētājam,

4. jādefinē precīzi kādos gadījumos tiks saņemta atlīdzība,

5. pārapdrošināt parakstītos līgumus.

Nelaimes gadījumu un saslimšanas gadījumos nosakot prēmijas lielumu ņem vērā:

1. ekonomisko valsts stāvokli,

2. mārketinga stratēģiju.

3. statistikas datus,

4. polises turētāja ienākumus,

5. strādājošo un bezdarbnieku stāvokli,

6. veselības stāvokli.

Lielāks risks, lielāka varbūtība saslimt, lielāks prēmijas apjoms.

Klients aizpildot līgumu sniedz šāda veida informāciju [9; 6]:

1. vārds, uzvārds,

2. vecums, dzimums,

3. līguma veids,

4. prēmija,

5. alkohola lietošanas, pīpēšanas paradumi,

6. klienta ārsta adrese,

7. slimību vēsture, pašreizējais stāvoklis,

8. ģimenes slimību vēsture.

Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet arī citu apdrošināšanas sabiedrību izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu piesaistīšanas veidi. Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrībām, uzņēmums ir konkurētspējīgāks. Svarīgi arī savlaicīji veidot uzkrājumus un rezerves lai pasargātu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem.

1. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus (risku apdrošināšana)

Prēmijas veidi nedzīvības apdrošināšanā: viens no vieglāk aprēķināmiem veidiem ir riska prēmija. Riska prēmija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaidāmās izmaksas. Riska prēmija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska prēmija = sagaidāmais pieteikumu biežums * sagaidāmās izmaksas uz 1 pieteikumu.

Prēmiju nosaka ņemot vērā iepriekšējo gadu statistikas datus.

Pieteikumu biežumu nosaka:

iepriekšējā gada pieteikumu skaits

iepriekšējā gada polišu skaits

Prēmijas likmes noteikšana balstās uz datu un faktu analīzi, it īpaši pagātnes līgumos noteikto prēmiju lielumu un to lielumu ietekmējošiem faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprecīzi un neatbilstoši, tad aprēķinātās prēmijas būs nepareizas. Piemēram, ja prēmijas lielums būs noteikts pārāk liels, tad sabiedrība var zaudēt savu apdrošināšanas tirgus daļu, pazaudēt klientus. Peļņa samazināsies. Var rasties zaudējumi, ja uzņēmums nenoslēgs pietiekami daudz līgumu, lai segtu vismaz pastāvīgās izmaksas.

Ja prēmijas lielums ir pārāk zems, tad peļņa samazināsies, radīsies lieli zaudējumi, netiks segtas pastāvīgās izmaksas. Lai izvairītos no tā, tad ir jābūt attiecīgajām cenu noteikšanas metodēm un precīzai, pareizai datu ievadīšanas sistēmai, aģentu pieredzei. Tikai tādas prasības var garantēt pareizu prēmiju noteikšanu arī nākotnē.

Latvijas nedzīvības tirgus attīstību pedējos četros gados var redzēt 2. pielikumā.

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana [2;1].

Apdrošinājuma nēmējs ir transportlīdzekļa īpašnieks vai likumīgs tā lietotājs. Līgumu slēdz ar jebkuru rīcībspējīgu personu. Līgumu var noslēgt no 15 dienām līdz 1 gadam vai uz pāris dienām.

Prēmiju nosaka atkarībā no transportlīdzekļa veida, tipa, piederības, lietošanas mērķa, transportlīdzekļa pilnās masas.

Apdrošina pret šāda veida riskiem:

1. ceļu satiksmes negadījumiem,

2. veselībai nodarītiem zaudējumiem cietušai personai,

3. mantas zaudējumiem,

4. videi nodarītiem zaudējumiem.

Apdrošināšanas prēmiju lielumu noteikšanas faktori:

1. Apdrošināšanas prēmiju samazina līdz 50%, ja apdrošināšana bijusi spēkā 12 mēnešus pirms līguma slēgšanas un šajā laikā īpašnieks neizraisīja ceļu satiksmes negadījumu.

2. Apdrošināšanas prēmiju samazina par 40 % invalīdiem. Prēmiju samazinājums nedrīkst pārsniegt 50 % no apdrošināšanas prēmijas lieluma.

3. Prēmiju palielina par 200 %, ja pēdējos 12 mēnešos pirms jauna līguma slēgšanas transportlīdzekļa īpašnieks izraisījis kaut vienu ceļu satiksmes negadījumu,

4. par 300%, ja izraisījis negadījumu apreibinošu vielu iespaidā.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus, kuri nodarīti trešajai personai limita robežās, pārējo sedz negadījuma izraisītājs.

Apdrošināšanas sabiedrība sedz veselībai nodarītos zaudējumus šādos apmēros:

1. par cietušā ārstēšanu un pārejošu darbnespēju sedz līdz 2000 Ls par katru personu;

2. par darbnespēju paliekošu zudumu ar atbildības limitu pensijām līdz 400 Ls katrai personai;

3. sakarā ar nāvi 400 Ls, atbildības limitu pensijām 400 Ls par apgādājamajiem.

Sabiedrību izmaksātās atlīdzības par cietušā veselībai nodarītajiem zaudējumiem ir maz.