Strahovanie zizni

apdrošinātais nevar būt jaunāks par 16 un vecāks par 70 gadiem .Tada veida ierobežojumi ļauj ievērojami samazināt nāves gadījuma riska pakāpi , tas nozīme , samazināt apdrošināšanas prēmijas apjomu .Tomēr var būt pieļauti izņēmumi . Šājā gadījumā līgums tiek slēgts ar īpašiem nosacījumiem ar palielinātiem ( salīdzinajumā ar spēkā esošiem ) tarīfiem .Bez individuālas pielieto arī kolektīvu dzīves apdrošināšanu .Kolektīvas dzīvības apdrošināšanas līgums tiek slēgts ar juridiskām personām ( ar uzņēmumiem , iestādēm , sabiedrībām utt.) par labu kolektīva darbiniekiem , kuri ir apdrošinātie .Kad noslēdz kolektīvas dzīvības apdrošināšanas līgumu , arī tāda gadījumā tiek ieviesti vecuma un apdrošinato personu kategoriju ierobežojumi . Apdrošināšanas sabiedrība ņem vērā , kādas profesijas darbinieki būs apdrošināti , viņu darba apstākļus , vecuma ierobežojumus pa apdrošināto personu grupām utt. Tāda veida informācija ļauj apdrošināšanas sabiedrībai novērtēt faktisku riska pakāpi un noteikt apdrošināšanas prēmijas lielumu .Kolektīvas dzīvības apdrošināšanas īpatnība ir tāda , ka prēmijas lielums var būt noteikts vidējais visiem darbiniekiem vai arī pa atsēvišķām darbinieku grupām .

Lai noslēgtu jauktās dzīvības apdrošināšanas līgumu apdrošināšanas ņēmējs

( fiziska vai juridiska persona ) aizpilda iesniegumu , kurā tiek norādīta visa nepieciešamā informācija , kas ļauj noteikt apdrošināšanas prēmijas lielumu un apdrošināšanas ņēmējam piemērotus apdrošināšanas noteikumus . Apdrošināšanas ņēmējs ir atbildīgs par iesniegtas informācijas patiesību .

Līgums var būt slēgts arī pēc apdrošināšanas ņēmēja mutiska iesnieguma . Tāda gadījumā informācija , kas tiek norādīta polisē ( līgumā) tiek uzskatīta par patiesu , tāpēc ka apdrošināšanas ņēmējs , parakstot polisi arī ir atbildīgs par šo informāciju . Noslēdzot līgumu par kolektivas dzīvības apdrošināšanu apdrošināšanas ņēmējam jāiesniedz ne tikai iesniegumu , bet arī apdrošināto personu sarakstus , kur tiek norādīti uzvārdi , vārdi , vecums utt. Iesniegums , kā arī augstāk minēti dokumenti , parasti tiek uzskatīti par nepieciešamu līguma daļu .

Apdrošināšanas sabiedrība var pieprasīt arī citus dokumentus , piem ., medicinas izmeklēšanas rezultātus vai anketes par veselības stavokļi .

Individuālas dzīvības apdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas ņēmējs un apdrošinātais parasti ir viena un tā pati persona . Bērnu apdrošināšanas gadījumā apdrošinātais ir bērns , bet apdrošināšanas ņēmējs - parasti ir vecāki vai bērna radinieki . Kad tiek noslēgts līgums, apdrošinātājam jāpaskaidro apdrošināšanas ņēmējam , kādi gadījumi ir un kādi nav apdrošināšanas gadījumi . Piemēram , par apdrošināšanas gadījumu ar liguma noteikšanu var būt pieņēmti ne tikai nāves vai nelaimes gadījums vai apdrošināšanas ņēmēja slimība apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņa laikā , bet arī apdrošināšanas ņēmēja ( apdrošināta ) nāves gadījums gada laikā pēc apdrošināšanas termiņa beigam, ja nāves cēlonis bija nelaimes gadījums ( slimība ) , kas bija noticis apdrošināšanas termiņa periodā .

Bez tam , apdrošinātājam ir skaidri jānoteikt apstākļu saraksts , pie kuriem notikušais gadījums neizraisīs ar sevi apdrošināšanas nodrošinājuma izmaksu .

Pie tādiem apstākļiem parasti attiecas :

- apdrošinātas personas nāve , kas bija izraisīta izdarot viņam noziegumu ;

- apdrošinātas personas nāve , kas iestājas vadot automašīnu alkogoliskā , narkotiskā vai toksiskā noreibuma stāvoklī, kā arī vadību nodošana citai personai , kura ir analoģiskā stāvokļī ;

- apdrošinātas personas nāve , kas ir pašnāvības meģinājuma rezultāts .

Apdrošināšanas sabiedrība var papildināt šo sarakstu pēc sava uzskāta un to jānorāda apdrošināšanas līgumā .

Noslēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs un apdrošināšanas ņēmējs noteic apdrošināšanas summas lielumu pēc savstarpējas vienošanos . Apdrošinātājs noteic minimālu apdrošināšanas summu , zemāk par to līgums vairs nevar būt slēgts; prētēja gadījumā , apdrošināšanas sabiedrības izdevumi , veicot un apkalpojot šo līgumu, būs daudz lielāki nekā to var pieļaut .

Apdrošināšanas summa parasti tiek noteikta vienāda visiem riskiem , bet var arī atšķirties . Apdrošināšanas termiņu noteic ar abu pušu vienošanos , bet tas nevar but mazāks par 1 gadu .

Apdrošināšanas prēmija , kas jāmaksa apdrošināšanas ņēmējs , tiek aprēķināta uz tarīfu likmes pamata , kur tiek ņemti vērā apdrošināšanas ņēmēja

( apdrošināta ) vecums , apdrošināšanas termiņš un iemaksu biežums . Iemaksu biežums tiek noteikts pēc apdrošināšanas ņēmēja vēlēšanās : vienlaikus vai kātru mēnesi, ceturksni , pusgadu , gadu ; ( ar pārskatījumiem vai skaidrā naudā ) .

Kad tiek aprēķināts apdrošināšanas summas lielums apdrošināšanai “ uz nodzīvošanu“ līdz apdrošināšanas termiņa beigām , tad apdrošinātājs noteic ienākuma normu iemaksātām apdrošināšanas prēmijām . Tas nozīme , ka apdrošināšanas summa var ievērojami pārsniegt iemaksu summu , tāpēc ka apdrošinātājam jāinvestē saņēmtas no apdrošināšanas ņēmējiem līdzekļus vērtspapīros , nekustāmā īpašumā valūtas vērtībās utt ., un tādējādi palielināt apdrošināšanas rezerves lielumu un atbilstošu ienākuma daļu .

Dzīvības apdrošināšanas tarifa likmes noteicēji ir aktuāri . Latvijas apdrošināšanas sabiedrībās arī strādā aktuāri , kuri seko tirgus situācijām un cenu izmaiņām .

Apdrošināšanas termiņa laikā līgums var būt pārtraukts apdrošināšanas ņēmēja (apdrošināta ) nāves gadījumā , apdrošināšanas nodrošinājuma izmaksas gadījumā apdrošināšanas summas apmērā , kā arī pēc apdrošināšanas ņēmēja vai apdrošinātāja iniciatīvas .

Apdrošināšanas līguma pārtraukšana ( lai gan apdrošināšanas gadijums nav noticis) pēc apdrošinātāja iniciatīvas var notikt , piem., ja ir zaudēta uzticība pret apdrošināšanas ņēmēju , kad sniedzama informācija modina nopietnas bažas vai neuzticību . Šājā gadījumā apdrošināšanas ņēmējs saņems apdrošināšanas rezerves summu , kas bija izveidota ar mērķi apdrošinātājam izpildīt pienākumu izdarīt apdrošināšanas izmaksu apdrošināšanas līgumā noteiktas summas apmērā .

Gadī