uzstādīts centralizēti, ir vienāds visiem nosūtītājiem, kas izmanto jūras transportu..
Tarifs ietilpst:
1) Maksa par kravas pārvadāšanu;
2) Papildoperācijas izdevumi
T = P + П, kur P – pašizmaksa
П – peļņa.
Atšķir pamat, izņemuma un vietējo tarifu.
Jūras transporta tarifu uzskaita atsēvišķi kabotāža un ārvālstu kuģniecībā. Kabotāžas kuģošanai ir divi līmeni tarifiem:
• kustības tarifs;
• stāvējošās tarifs,
kurī savukārt sadalīti atšķirība no krāvas, jūras, ostas veidiem un izvietošanam.
Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus – «Kopēja tarifu un statistiska kravas nomenklatūra».
Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu, piestatnes, lamona.
Papildizmaksas: lūku atveršana, aizveršana, buksētaja izmantošana, šiftingu uzstadīšana, tālruņu izmantošana un daudzie citi.
Jūras tirdzniecības kuģiem ir trūkums:
Kuģis ilgi atmaksājas. Lai ātrak to atmaksāt, var uzbūvet kuģi ar lielāko nestspēju, taču kuģu cena aug, jo lielākām kuģiem nepieciešama vairāk jaudīja spēkas iekārta, kas ir darga.
Bez tam, jūras pārvadājumam piemīt neliels ātrums, jo iegremdētiem kuģiem ir «40-uzlovij» ātrumā robežā. Lai kustēties ar lielāko ātrumu, nepieciešama lielāka pamatdzinēju jauda, vairākie dagvielas patēriņi un krājumi. Pamatdzinēju jauda aug proporcionāli kuģu kustības ātrumam trešajā pakāpe. Tapēc jūras pārvadājumi ir lēnāki, nekā aviācijas un citas transportas veidiem.
Arī jūras transports stipri piesārņo apkārtējo vidi.
Šķidrie piešārņojumi: degviela, eļļa, ljales un balasta ūdeņi, dzesešanas, mazgāšanas šķidrumi un ūdeņi, nafta un tās produkti.
Cietie piesārņojumi: koks, metāls, krāsu atlikumi, kuģu atkritumi, krāvas zidumi un atlikumi.
1973 gadā noslēgta Starptautiska konvencija jūras piesārņijumu noveršanai ar jūras kuģiem. Šājā konvencija formulēti prasības un noteikumi, virzītie vides aizsardzībai.
Baltijas jūras aizsardzībai noslēgta reģionāla konvencija, kas tiek pieņēmta 1974.g. Helsinkos.
Ūpes transports.
Ūpes transports ir svarīga daļa valsts transporta sistēmā. Īpaši liela nozīme ir ūdens transporta masveida krāva pārvadājumos: nafta, koks, maizes krāvos, mašīnas un būvmateriāli.
Pedējā laika ir tendencija ūdens transporta specializēšana atseviško kravas veidu pārvadāšanai. Ogļu un dārzeņu pārvadāšana ir nepieciešami uzturēt glabašanas mitrumu un temperatūru.
Visplašāk ūdens ttansports izmanto velkamo floti – baržus, kas paredzēti bēramkravam. Tas ļauj intensitēt pārvadājumus un samazināt velkoņu skaiti.
Ūdens transports nodrošina jūras ostas apgādi ar masveida kravam.
Sarežģitie kuģošanas apstākļi – mazs dziļums un platums – stipri ierobežoto iespēju izmantot ūdes transportu mazajās ūpes.
Arī trūkums ir, jo nepieciešama piestātne ar celtniem, dzelzceļi un/vai autoceļi.
Visērtākie mehāniskai apstrādei ir konteineri un pakēšu kravas. Bet tiem arī ir trūkumi, jo konteinerizācija un pakēšu formēšana ir dargas operācijas, tapēc nosūtītajs cenšas to nedarīt, kas samazina ūdens transporta rožigumu.
Pamatīpatnības:
1) Liela pārvadāšanas iespēja;
2) Neliela pārvadājumu pašizmaksa (4< auto, 15-20< avia). Baržu velkošanai ir nepieciešama 10 reizes mazāka jauda, nekā dzelzceļas;
3) Mazākie (3-4 reizes) kapitālieguldījumi, nekā auto un dzelzceļa;
4) Mazāks metāla pateriņšritoša sastāva ražošanai.
Mīnusi:
1) Līkumains ceļš un liela dziļumu variācija;
2) Darba periodiskums;
3) Krāvas kustības maršrutu pagarināšana;
4) Neliels transportēšanas ātrums (HES, tilti).
Tarifi ūpes transportā (kravas).
Tarifi krāvas pārvadāšanai sadalīti; pa pārvadāšanas veidiem (nafta un tās produkti, koku velkošana, kuģu un citu līdzekļu velkošana), pa nosutīšanas veidiem (kuģu, konteineru, savienošanas un sīkas), pa satiksmēm (iekšēja ūdens, tieša ūdens, ūpes un jūras ceļi, ārvalstu, intermodālo).
Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksājumu noteikšanai. Šie shēmi būvēti divos līmeņos:
1) Sākummaksa no 1 t. pār minimālo attālumu 50 km;
2) Maksa par pārvietošanu 1 t. km.
Ar shēmas numura palielināšanu palielinājas 10% maksājumu summa.
Sauso kravu pārvadājumos aprēķinu izdara pēc 1 t.
Pamatdokuments ir Tarīfu kodekss.
Cauruļvadu transports (C. t.)
Maģistrālie cauruļvadi klasifice:
• Naftas vadi;
• Gazes vadi;
• Caurulvadi pārtikas produktiem.
Cauruļvadi šaura specializācija ir pamatatšķirība no citiem universālo transporta veidiem. Pedējos gados strauj: attīstās universālais cauruļvadu transports.
1. Naftas produktu cauruļvadu transports.
Naftas vads pastav no sevis celtņu kompleksu naftas un naftas produktu transportēšanai no ieguves vietas līdz patērētājiem vai pārkraušanai.
Buvē maģistrālo, pievada – un rujālo c.v.
Maģistrālais c.v. – ar karu nafti transportē no iegūšanas vietām līdz naftas pārstradāšanas uzņēmumiem< kā arī pārkraušanas bāzēm, kas izvietoti dz.c., ūpes un jūras pārliešanas punktas, vai uz galveniem pārsūknēšanas stacijas.
Rupālie c.v. , kā arī rūpnīecības un naftas bāzes c.v. paredzēti iekšējiem pārsūknēšanām.
Pievada c.v. kalpo naftas pārvietošanai no iegūšanas vietām līdz naftas pārstradāšanas rūpnīcam un naftas produktu no uzņēmumiem līdz galveniem naftas produktu c.v.
Šķidro ķermeņu pārsūknēšana cauruļvada realizē ar augstspiediena lielas jaudas sūkniem, galvēnokārt ar elektro piedzini, kas tiek uzstadīti pārsuknēšanas un galastacijās.
Naftas pārvados bērzes samazināšanai caurules iekšējo virsmu apstrāda ar plastikam, sveķiem, ieeļļo ar spirtu u.c.
Cauruļvadu tranšejus ar dziļumu līdz 2,5 m apstrāda ar antikorrozijas materiāliem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.). Lai paaugstinātu cauruļu mehānisko īpatnību tā materiāla izstradāšanas laika ievest piedēvus: hromu, nīķels u.c. Visplašāk izmanto cauruli ar diāmetru no 529 līdz 1220 mm. Tas ir elektro metinātie tāisnšūvju caurulis.
Materiāla lielums, kas būt pārsūknēts ar