:
  |    

 /

Darba droba man darba viet

←  
1 2 3 4 





RTU

TMF

Referāts priekšmetā

Darba aizsardzības pamati

DARBA DROŠĪBA MANĀ DARBA VIETĀ.

2000

Saturs

Ievads

1. Darba aizsardzības jēdziens

2. Darba līgums

3. Arodbiedrības

4. Darba likumdoanas ievērošanas uzraudzība un kontrole

5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par likumdošanas pārkāpumiem

6. Darba drošības instruktāža

7. Ergonomika

Nobeigums

Literatūras saraksts

Ievads

Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.

Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba devēju un darba ņēmēju attiecību regulēšanu.

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa, īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata. Tas nozīmē, ka Darba likumu kodekss un citi darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku līdztiesība.

Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara grozījumus un papildinājumus.

1.Darba aizsardzības jēdziens

1.1. Darba aizsardzība

Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo darbaspējas visā darba procesā.

1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti

Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un normas, instrukcijas un citi dokumenti.

1.3.Darba vieta

Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba devēja kontrolē.

1.4.Darba vide

Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.

Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām. Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.

Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar norādījumu zīmēm apzīmētās smēķēšanas vietās vai telpās un uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un aizsardzības līdzekļiem.

1.5.Darba devēja pinvarotā persona

Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības pārvaldi.

Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona, kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas uz sekojošiem punktiem:

 Darba devēju organizāciju, valsts institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas stimulēšanu;

 Darba aizsardzības jautājumu koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļām;

 Darba aizsardzības zinātnisko pētījumu rezultātiem;

 Valsts līdzdalību darba aizsardzības pasākumu finansēšanā;

 No darba devējiem un augstākām institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles un uzraudzības sistēmu;

 Apmācību darba aizsardzības jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;

 Darbinieku sociālo aizsardzību arodslimības un nelaimes gadījumos;

 Starptautiskās darba organizācijas konvenciju principiem;

 Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.

2. Darba līgums

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).

2.1.Darba līgums

Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru:

 Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem;

 Darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.

2.2.Darba koplīgums

Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

2.3.Darbinieks

Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba devēja.

LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma, reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.

Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības apvienoties arodu organizācijās.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret

←  
1 2 3 4 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»