pret darba devēja mantu.
2.4.Darba devējs
Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja tiesības ir ietvertas “Likumā par par uzņēmējdarbību”.
2.5.Darba līguma stadijas
1. Darba līguma sagatavošana,
2. Noslēgšana,
3. Darbība,
4. Grozīšana,
5. Izbeigšana.
Darba līguma nolēgšana – darba devējs ir tiesīgs slēgt darba līgumu ar:
LR pilsoņiem;
Latvijas patstāvīgajiem iedzīvotājiem;
Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības strādāt.
Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas, kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu.
Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba devēja, bet otrs – pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie, kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk noslēgtā līguma pamata.
Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu atvaļinājumu un citām garantijām).
DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu, nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.
Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības. Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem, nozarēm utt.
2.6. Līguma rekvizīti
• Līguma nosaukums;
• Līguma noslēgšanas vieta;
• Līguma noslēgšanas datums;
• Līgumslēdzējas puses (līgumā dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks dēvēta turpmāk līguma tekstā);
• Līguma teksts jāraksta sevišķi uzmanīgi, tajā jāietver:
• Precīzi formulējumi, kādās attiecībās stājas līgumslēdzējas puses, kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām uzņemas (amata nos.),
• Saistību izpildes termiņu var norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,
• Savstarpējo saistību izpildes novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas noteikumi,
• Norēķinu veidi, termiņi, kārtība (samaksa par darbu),
• Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka piņemts darbā bez pārbaudes laika),
• Līgumslēdzēju pušu atbildība un iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu neizpildi,
• Iespējamās ar amatu saistītās problēmas,
• Strīda izskatīšanas kārtība,
• Līguma noteikumu izskatīšanas kārtība,
• Līguma noteikumu grozīšanas kārtība,
• Līguma laušanas vai pagarināšanas noteikumi,
• Citi papildu noteikumi,
• Līguma eksemplāru skaits, to glabāšanas vietas,
• Līgumslēdzēju pušu adreses un banku rekvizīti,
• Norāde par līguma pielikumiem,
• Līgumslēdzēju pušu paraksti,
• Zīmogu nospiedumi.
Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:
uz nenoteiktu laiku,
uz noteiktu laiku,
uz noteikta darba izpildīšanas laiku.
Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba līguma noslēgšanas laikā.
Pārbaudes laiks:
pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,
tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,
pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18 gadiem,
pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes noteikšana jānorāda darba līgumā. Ja darba līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja prasībām (pārbaudes rezultāts ir negatīvs), darba devējs darbinieku atlaiž no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Šādu rīcību darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā.
2.7.Darba samaksa
Kā jau minēju, darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu.
1. Minimālā darba alga izmaksājama un garantējama darbiniekam pamata darba vietā un ar nosacījumu, ja strādā pilnu darba laiku, kura ilgums noteikts DLK. Darbiniekam, kas strādā nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli nostrādātājam laikam vai atbilstoši izstrādei.
2. Samaksa par papildu darbu
Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.
3. Samaksa par virsstundu darbu
Par virsstundām samaksā ne mazāk kā divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā.
Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties.
4. Latvijas Republikas Darba Likumu kodeksā ir noteikta paaugstināta darba samaksa arī :
• par darbu vai dežūrām svētku dienās;
• par nakts darbu.
5. Darba devējam ir tiesības noteikt atšķirīgu darba samaksu, ja darbinieka vainas dēļ :
• nav izpildītas izstrādes normas (samaksā atbilstoši paveiktajam darbam);
• izgatavota brāķa produkcija (par pilnīgu brāķi nemaksā);
• radusies dīkstāve (nemaksā).
6. Darba algas izmaksas termiņi
6.1. DLK paredzēts, ka darba alga izmaksājama ne retāk kā katru pusmēnesi.
6.2. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas, darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.
Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā tiek aprēķināta darba alga.
7. Aprēķina termiņi atlaižot no darba
Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.
8. Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar DLK saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par diviem pēdējiem kalendāra mēnešiem.
2.8.Atvaļinājums
Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir ne mazāks par č