Istochniki finansirovanija

nodokli apliekamo daļu

Finansēšanas avotu raksturojums.

Finansēšana – šaurā nozīmē ir kapitāla nodrošinājums uzņēmumā, tas ir naudas un materiālu sagāde ar mērķi sākt uzņēmējdarbību.

Finansēšana ietver sevī visas uzņēmējdarbības procesus un problēmas, sākot no sagādes līdz pat noietam. Jo visos procesos ir darīšana ar naudas plūsmu, kas tieši saistīta ar finansēšanu.

Atkarībā no dažādiem kapitāla ieguves aspektiem finansēšanas avotus varētu iedalīt šādi:

 pēc kapitāla devēja tiesiskā stāvokļa – pašu finansējums un kredīta finansējums;

 pēc kapitāla izcelsmes avota – iekšējie un ārējie avoti;

 pēc kapitāla atvēlēšanas laika – beztermiņa, īstermiņa, ilgtermiņa.

Bet principā šie temiņi ir atkarīgi no tautsaimniecības nozares un uzņēmuma tehnoloģiskā procesa. Par diviem svarīgākajiem kritērijiem finansēšanas atšķirībās tiek uzskatīti kreditoru tiesiskais stāvoklis un naudas līdzekļu rašanās veids.

Pēc kapitāla izcelsmes finansēšanas avoti tiek iedalīti iekšējos (uzņēmuma paša līdzekļi) un ārējos avotos (uz īpašnieka personisko līdzekļu pamata vai aizņēmumiem).

Ārējā finansēšana notiek tajos gadījumos, kad uzņēmumā no ārpuses ienāk papildu līdzekļi, turklāt ir vienalga, vai šie līdzekļi ienāk no konkrētā brīdī esošiem dibinātājiem jeb dalībniekiem, vai no jauniem dalībniekiem (ārējā pašfinansēšana), vai arī no uzņēmuma piesaistītiem līdzekļiem (aizņēmumiem), vai kredītu veidā.

Iekšējā finansēšanas gadījumā naudas līdzekļi tiek iegūti no paša uzņēmuma peļņas. Tā var būt nesadalītā peļņa (iekšējā pašfinansēšana) vai ilgtermiņa peļņas atskaitījumi, piemēram, pensiju mērķiem (rezerves fondā).

Iekšējā finansēšana.

Tirgus ekonomikas apstākļos peļņa ir atkarīga no vairākiem faktoriem, bet pats svarīgākais faktors no tiem ir ienākumu un izmaksu attiecība. Bez tam iespējama noteikta peļņas regulēšana, kuru paredz atbilstoši normatīvie akti. Pie peļņas regulēšanas veidiem pieder:

• paātrināta pamatlīdzekļu amortizācija;

• dalībnieku ieguldījumu novērtēšanas kārtība;

• ražošanas krājumu novērtēšanas metožu izvēle;

• banku kredītu procentu uzskaite, izmantojot aizņemto kapitālu finansēšanai;

• atsevišķu izdevumu veidu ieskaitīšana realizētās produkcijas pašizmaksā.

Peļņas sadale ir uzņēmuma rezervju veidošanas process, lai apmierinātu uzņēmuma ražošanas un sociālās sfēras vajadzības un nodrošinātu uzņēmēju (akcionāru) interešu realizāciju. Kā sadalīt peļnu uzņēmums izvēlas pats, kādas rezerves un uzkrājumus atstāt, un kā nodrošināt uzņēmuma konkurētspēju.

Peļņas sadales kārtību uzņēmumā regulē speciāli nolikumi, kurus izstrādā uzņēmuma dienesti. Kādi šie nolikumi ir, tas atkarīgs no uzņēmuma organizatoriski tiesiskās formas, un tos apstiprina uzņēmējs vai uzņēmuma padome. Peļņa tiek sadalīta daudzos novirzienos: ražošanas attīstībai, darbinieku sociālajām vajadzībām, labdarības mērķiem, akciju sabiedrībās - akciju dividenžu izmaksām, zinātniski pētnieciskājam darbam, projektēšanas un tehnoloģiju izstrādes darbiem, jaunu produkcijas veidu ieviešanai ražošanā u.c. vajadzībām.

Mērķtiecīga peļņas sadale ir elementāra racionālas saimniekošanas prasība jebkurā organizatoriski tiesiskajā uzņēmējdarbības formā.

Rezerves kapitāls. Jebkurā uzņēmumā vienmēr ir vajadzīgs rezerves kapitāls, kuru varētu izmantot iepriekš neparadzētu izdevumu, vai zaudējumu rašanās rezultātā. Likumā "Par akciju sabiedrībām" ir noteikts,

Finansēšana ir ļoti svarīgs posms visos uzņēmumos, jo šis posms sasaista kopā visus pārējos uzņēmuma posmus. Lai uzņēmums darbotos pēc iespējas rentablāk, uzņēmumā ir vajadzīgs labs finansists. Patiesībā no šī posma ir atkarīga peļņa un zaudējumi, kā arī turpmākā uzņēmuma darbība, viņa konkurētspēja. Bet pats galvenais ir izvēlēties izdevīgākos finansēšanas avotus, jo ne vienmēr lētākais finansēšanas veids ir izdevīgākais.