Firmas “Ljuvek” cenas un cenu veidoshanas

un pieprasīs veikalos tieši firmas “Ljuvek” saražoto produkciju.

3.2. Firmas ‘’Ljuvek’’ pieprasījuma elastība.

No teorijas ir zināms, ka pieprasījuma elastība ir mērs, kas raksturo viena mainīgā reakciju uz cita mainīgā izmaiņām. Pieprasījuma elastību raksturojam ar skaitli, kas rāda, par cik procentiem izmainīsies viens lielums, ja otrs lielums izmainīsies par vienu procentu.

Apskatīsim pieprasījuma elastību uz firmas ‘’Ljuvek’’ piemēra.

Piemērs: Firma “Ljuvek” ražo viriešu vilnas bikses. Kāda modeļa cena palielinājās. Ja agrāk šo bikšu cena bija 28,00 Ls, tad tagad šis modelis maksā 32,00 Ls. Ražošanas apjoms arī izmainījās - tas samazinājās. Ja agrāk uzņēmums varēja pārdot 600 vienības mēnesī par cenu 28,00 Ls, tad tagad tikai 400 vienības par 32,00 Ls

Q = (400-600): 600*100 = 33,3%

P = (32,00 – 28,00): 28,00*100 = 14,3%

E = 33,3/14,3 = 2,3 - citiem vārdiem pieprasījums mainījies 2,3 reizes straujāk nekā mainas cena. Pieprasījums ir elastīgs, jo E= 2,3 > 1.

Firmām tirgū obligāti jāzin, vai pieprasījums uz firmas precēm ir elastīgs vai neelastīgs, lai koriģētu pēc iegūtiem datiem savu darbību tirgū. Zināšanas par pieprasījuma elastīgumu dod iespēju optimizēt uzņēmuma darbību, piemēram, no iepriekšaja piemēra ir acīm redzams, ka cenu paaugstināšana no 28,00 Ls līdz 32,00 Ls izraisīja kopēju ieņēmumu samazināšanu no 16800 Ls (28,00*600) līdz 12800 Ls (32,00*400), kas protams nav izdevīgs.

Pieprasījums uz kādu preci tirgū nosaka maksimālu cenu, kuru firma var prasīt par šo preci. Minimālo cenu nosaka firmas izmaksas. Katra firma cenšas noteikt uz savu produkciju tādu cenu, lai tā pilnīgi segtu visas izmaksas, kuras radušās ražošanas procesa gaitā, realizācijas procesa gaitā utl., kā arī nodrošināt peļņu.

4. Firmas “Ljuvek” cenas un cenu

veidošanas metodes.

Kā zināms, maksimāla cena var veidoties pēc pieprasījuma, minimāla - pēc izmaksām, bet tomēr, lai firma veidotu savas vidējā diapazona cenas, to ietekmē konkurentu cenas un tirgus reakcija, jeb apstākļi. Firmai “Ljuvek” vispirms jāzin konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitātes līmenis. Lai iegūtu šo informāciju firma “Ljuvek” prasa no saviem tirdzniecības aģentiem vākt šāda rakstura informāciju, lai pēc tam salīdzinātu savas cenas ar esošajām cenām Latvijas apģerbu tirgū. Zinot konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitāti var noteikt savas cenas. Latvijas apģerbu tirgū cenas bieži nosaka tā: firma skatās uz konkurentu sortimentu un salīdzina to ar savu sortimentu. Tas nozīmē, ka cenu firma arī noteiks tuvu konkurenta cenai, bet jāņem vērā preces kvalitāti. Ja citai firmai ir tādas pašas preces, bet ar zemāku kvalitāti, tad nekādā gadījumā firmai nedrīkst prasīt par savām precēm līdzīgi konkurenta cenām. Prasīt lielāku cenu par savām precēm firma var tikai tādā gadījumā, ja kvalitāte ir augstāka nekā konkurenta precēm.

4.1. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas princips.

Zinot situāciju tirgū (pieprasījumu), aprēķinātās izmaksas un konkurenta cenas, firma “Ljuvek” var izvēlēties cenas savām precēm. Cenas atradīsies intervālā starp pārāk zemām cenām, kuras nedod nekādu peļņu un pārāk augstām cenām, kuras neatļaus veidot pieprasījumu precēm. Atkarībā no tam, firmas “Ljuvek” vadība pieņem lēmumu, kādas cenas noteikt savām precēm. Jo iespējamās minimālās cenas ir veidotas pēc preces pašizmaksas, iespējamās maksimālās cenas ir veidotas pēc kaut kādām īpašībām. Konkurenta cenas dod mums tikai vidējo cenu līmeni Latvijas apģerbu tirgū, kuru firma “Ljuvek” ņem vērā noteicot savas cenas.

4.2. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas metode.

Agrāk firma “Ljuvek” lietoja cenas veidošanas metodi, kuras pamatā bija “bezzaudējuma punkta aprēķināšana”. Firma “Ljuvek” mēģināja noteikt tādas cenas, kuras nodrošināja firmai vēlamo peļņas daudzumu. Šī metode saistīta ar bezzaudējuma punkta noteikšanu, ņemot vērā pastāvīgas un mainīgas izmaksas un variējot ar dažādām cenām pie noteikta ražošanas/pārdošanas apjoma. Protams, ka cenu noteica virs bezzaudējuma punkta. Bet šeit ir noslēpta problēma - pircēji var vispār nepirkt šo produkciju par tādu cenu, pat mazos daudzumos. Daudz kas ir atkarīgs no cenas pieprasījuma elastības, bet bezzaudējuma punkta grafiks mums nesniedz šo informāciju, tāpēc firma “Ljuvek” atteicās no šīs metodes un izvēlējās jaunu cenas noteikšanas metodi.

Tagad firma “Ljuvek” izmanto jaunu cenu veidošanas metodi un tā ir “viedējie izdevumi plus peļņa”. Tā ir visvienkāršākā metode, kura ietver uzcenojumu uz preces pašizmaksu. Tā ir vispopulārākā metode Larvijas tirgū, tāpēc, ka:

• ļauj pārdevējiem vairāk zināt par izdevumiem;

• piesaistot cenu ar izdevumiem, pārdevējs atvieglo sev cenu noteikšanas problēmas;

• viņš ne pārāk bieži koriģē cenas atkarībā no pieprasījuma svārstībām;

• šo metodi tagad izmanto vairākas firmas, tāpēc cenas ir līdzīgas;

• arī vairāki pārdevēji uzskata, ka šī ir godīgāka metode pret pircējiem un pārdevējiem;

• pircēji saņem godīgu vinnestu, ja ir liels pieprasījums par ražošanā ieguldīto kapitālu.

Lai būtu vieglāk saprast kā šī metode darbojas firmā “Ljuvek” cenu veidošanā apskatīsim piemēru.

Uzcenojuma %

pārdošanas cenai

=

uzcenojuma summa naudas izteiksmē

pārdošanas cena

Jānoteic pārdošanas cena vīriešu kostīmam. Vīriešu kostīma

pašizmaksa = 50 Ls; uzcenojums = 25%; pārdošanas cena = x - ?

pārdošanas cena = pašizmaksa + (uzcenojuma %  pārdošanas cena)

pārdošanas cena = 50 Ls + 25% no pārdošanas cenas;

75% no pārdošanas cenas = 50 Ls

tad 75% = 50 Ls

100% = x

x = 50100/75 = 66,70Ls

Vīriešu sporta kostīma pārdošanas cena ir 66,70 Ls.

Tā tagad veido savas cenas firma “Ljuvek”. Bet, pirms galīgās cenas noteikšanas, firmai jāņem vērā ne tikai savas cenas ekonomiskie faktori, bet arī cenas psiholoģiskie faktori. Jo daži klienti skatās uz cenu kā uz kvalitātes rādītāju. Piedāvātās cenas vispirms jāpārbauda firmas cenu politikas ietvaros, jāpiedāvā atlaides gan tirdzniecības aģentiem (pasūtītājiem), gan arī pircējiem.