Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Ïðåäïðèíèìàòåëüñòâî /

Pakalpojuma uzòçmuma izmaksas

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→  
1 2 3 4 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


elektroiekārtām ir vienāds ar:

kW∙st/gadā

kW∙st/gadā

kW∙st/gadā

Tad elektroenerģijas apjoms apgaismei ir vienāds ar:

kW∙st/gadā

Tad kopējais elektroenerģijas apjoms gadā sastāda

6474,57 kW∙st/gadā. Reizinot ar elektroenerģijas tarifu 0,039 Ls, iegūstam gada elektroenerģijas izmaksas. Tas sastāda 252,50 Ls gadā.

2.4.6. Maksa par daba resursu izmantošanu un vides piesārņošanu.

Uzņēmuma ražošanas procesa nav izmantojamas dabas resursi un tas nepiesārņo apkārtējo vidi.

2.5.Ārkartas izmaksas.

Ārkārtas ieņēmumi vai izmaksas ir tā darbības rezultāts, kura nav uzņēmuma galvenā darbība. Piemēram, tas varētu būt vērtspapīru (akciju, obligāciju, privatizācijas sertifikātu) pirkšana-pārdošana.

Tekojošā gadā uzņēmums nenodarbojas ar papilddarbībām, tātad nebija ārkārtas izmaksu.

Kopējais izmaksu aprēķins.

Kopējais izmaksu aprēķins (izņemot nolietojumu) ir atspoguļots 10.tabulā.

10.tabula. Izmaksu summēšana.

Izdevumu veids Mēnesī Gadā

Personālam 3 335,08 40 020,96

Nomas maksa par telpu 72,25 867,00

Kancelejas preču izmaksas 118,00 1 416,00

Apsardzes izmaksas 10,00 120,00

Preču realizācijas izdevumi 100,00 1 200,00

Elektroenerģijas pateriņš 21,04 252,51

Kopā: 3 656,37 43 876,47

Viena projekta galēja cena var variēties no 30 Ls līdz 200 un dārgāk. 2001. gadā uzņēmums izpildīja 464 projektus. Ta ienēmumi satādīja

58 464 Ls.

Ieņēmumi 58464,00

PVN 10523,52

Izmaksas 43876,47

Izmaksas + nolietojums nodokļa vajadzībām 44093,69

Starpība 14370,31

Nodokļu apmērs 3592,58

Nodokļu apmērs ar 20% atvieglojumu 2874,06

Nolietojums savām vajadzībām 217,22

Tīra peļņa 1189,95

Minimālais pakalpojuma līmenis.

Uzņēmumam mēneša ieņēmumi ir apmēram 4,7-4,9 tūkstoši latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstoši) un nodrošina noteikto peļņas apjomu. Ienākumu uzņēmums gūst tikai no viena avota – uzņēmuma pamatdarbības. Eksistē noteiktais pakalpojumu līmenis (to sauc parbezzaudējuma punktu), nesasniedzot kuru, uzņēmums cieš zaudējumus.

Lai to aprēķinātu, ir jāzin mainīgo un pastāvīgo izmaksu apjomu. Tā kā dotajā gadījumā izmaksas iedalīja pēc citas metodes, šīs grafiks un līdz ar to nebūs precīzi aprēķināti.

Grafiks 4. Kopējo izmaksu un ieņēmumu grafiks.

Kur TC – kopējas izmaksas;

TR – kopējie ieņēmumi.

Bezzaudējuma punkts ir 20 projektu menesī. Tā kā uzņēmums izpilda apmēram 37 projektu menesī, tas gūst peļņu.

Secinājums.

Uzņēmumam mēneša ieņēmumi ir apmēram 4-4,5 tūkstoši latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstoši) un nodrošina noteikto peļņas apjomu. Uzņēmums nevienmēr bijusi tik sekmīgā situācijā. Sākot savu darbību, uzņēmums bija paņēmis kredītu bankā. Atdodot šo kredītu summu pa daļām uzņēmums strādājis praktiski ar nulles peļņu.

Tagad 2001.gadā, kad kredīts ir apmaksāts un uzņēmums ir ieguvis lojālo pircēju klāstu, tam ir prognozējams pozitīvs rezultāts, tas ir peļņa. Uzņēmuma direktors un īpašnieks plāno to peļņu izmantot sekojošiem mērķiem:

 Organizēt uzņēmuma papilddarbību;

 Paplašināt uzņēmumu.

Toreiz direktors uzskata, ka peļņa varētu būt lielāka un meklē iespējas to palielināt. Lai to sasniegtu, var rekomendēt sekojošus noderīgo pasākumu variantus:

 Nopirkt jaunas iekārtas (datori, datorprogrammas, mēbelis), tā kā esošas ir fiziski un morāli novecojušies (bieži bojājas, prasa papilddetaļas, remontu). Jaunas datorprogrammas ļaus paātrināt projektu rādīšanas procesu, samazinot rutino darbu apjomu.

 Palielināt ražīgumu. Tas ir sasniedzams, optimizējot darbinieku darbību. Noteikt labāko darba grafiku (darba ilgumu, pārtraukumus), noteikt prēmijas atkarībā no uzņēmuma peļņas, uzlabojot iekšējas informācijas kanālus, uzlabojot iekšējo atmosfēru.

 Samazināt izmaksas. Samazinājumu var iegūt aiz algas rēķina vai nomainīt uzņēmuma atrašanas vietu (nomas maksas samazinājums). Bet rodas briesmas samazināt arī ienākuma līmeni un neiegūst peļņas palielinājumu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Gončarovs. G., ”Finansu teorija” , LU ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga, 2000.gads.

2. Zvejnieks. A., “Nodokļi un Nodevas”, RTU inženierekonomikas fakultāte, Rīga, 1998.gads.

3. “Uzņēmējdarbības organizēšana un plānošana”, Kamene, Rīga, 1999.gads.

4. Alsiņa, Zolotuhina, Bojarenko, “Vadības grāmatvedības pamati”, RaKa, Rīga, 2000.gads.

5. “Pamatlīdzekļi un nodokļi, nolietojuma aprēķināšana.”, Mans īpašums, Rīga, 1999

6. “Pamatlīdzekļu un mazvērtīgo priekšmetu uzkaite, nolietojuma normas”, Lanateks, Rīga, 1998


←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→  
1 2 3 4 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»