1,2-DI(1,2,4-triazol-1-il)etans

7 8

C. metode

Darba gaita: Kolbā, kas aprīkota ar atteces dzesinātāju, ieber 29 mmol 1,2,4-triazola, 10 ml 40 % nātrija hidroksīda, 1,4 mmol TBAB, 14,5 mmol 1,2-dibrometāna un 25 ml toluolā. Reakcijas maisījumu maisa 24 st. pie 60oC – 80oC. Pēc atdzesēšanas ūdens fāzi ekstrahē ar dihlormetānu (3 x 40ml). Organiskās frakcijas apvieno, šķīdinātāju atdestilē. 1,2-di(-1,2,4-triazol-1-il)etānu kristalizē no dihlormetāna.

Iegūtā 1,2-di(-1,2,4-triazol-1-il)etāna iznākums ir 45 %, K.p.157 - 159 oC.

D. metode

Darba gaita: Kolbā, kas aprīkota ar atteces dzesinātāju, ieber 29 mmol suspendēta 1,2,4-triazola, 29 mmol bezūdens kālija karbonāta, 29 mmol smalkgraudaina kālija hidroksīda, 1,4 mmol TBAB, 14,5 mmol 1,2-dibrometāna, 50 toluola, vai ksilola. Reakcijas maisījumu maisa 48 st. pie ~120oC. Karsto reakcijas maisījumu ātri filtrē, nogulsnes mazgā ar siltu toluolu vai ksilolu. Reakcijas maisījumu žāvē virs bezūdens nātrija sulfāta. Šķīdinātāju atdestilē. 1,2-di(-1,2,4-triazol-1-il)etānu kristalizē no dihlormetāna.

Iegūtā 1,2-di(-1,2,4-triazol-1-il)etāna iznākums ir 40 % [4].

2. FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS

1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etāns (4) ir bezkrāsaina kristāliska viela, ķīmiskā formula C6N6H8, labi šķīst ūdenī, spirtā, acetonā.

4

Vielas struktūra un sastāvs tika pierādīti ar KMR spektra palīdzību un elementanalīzes rezultātiem. Praktiski iegūtais kušanas punkts 1. tabulā tika salīdzināts ar literatūras datiem [2, 3, 4].

1.tabula

Kušanas punkti

Kušanas punkts, dotais literatūrā, CO Kušanas punkts, iegūtais praktiski, CO Šķīdinātājs

158 - 159 158 - 159 CH2Cl2

164 - 166 164 -166 toluols

Kristāliskā struktūra tika konstatēta pie – 80 CO, blīvums 1,473 g*cm3.

Pēc pēdējām ziņām 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etāna, jeb (BTE) kristāliskā struktūra tika pētīta ar rentgenanalīzes palīdzību. Struktūra šifrēta ar tiešām metodēm, tika aprēķināta molekulas ģeometrija un vibrācijas frekvences, iegūti saites leņķi. Vielas struktūra - monoklīnā singonija, kristālrežģa parametri – a=6,805(3), b=8,836(3), c=6,646(2). Ļoti stabila BTE struktūra ir anti –konformācija [5].

3. ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

3.1. Aizvietošanas reakcijas gredzena

1,2,4-triazola, jeb simm-triazola, gredzens ir diezgan inerts, nereaģē ar fosforu un HI pat pie 160 oC, nesadalās ar hlorbenzolu, nereducējās ar dažādiem reaģentiem. Simm-triazola gredzens neoksidējas ar permanganātu, ūdeņraža peroksīdu un citiem oks. Reaģentiem [7].

3.2.Elektrofīlās aizvietošanas reakcijas

1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānām vienīgi iespējama elektrofīla aizvietošana notiek pie 5-C atoma. Pēc aizvietošanas jānotiek produkta sašķelšanai, bet dēļ lielā H-5 skābuma tas nenotiek [6].

1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānam (4) reaģējot ar dimetildisulfīdu (9) veidojas 1-(5-metiltio-1,2,4-triazol-1,il)-2-(1,2,4-triazol-1-il)etāns (10) un 1,2-di(5-metiltio-1,2,4-triazol-1-il)etāns (11).

4 10 11

Citas 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etāna ķīmiskās īpašības nav zināmas.

4.VIELAS IZMANTOŠANA

Mono-azoletāni ir maz pētīti savienojumi, un to izmantošana nav plaša. Tos izmanto kompleksu veidošanai, dažu farmaceitisko līdzekļu iegūšanai (piem. pretsēnīšu preparāti: itrakonazols, flukonazols, vorikazols, pozakonazols, ravukanazols), kā arī tos lieto polimēru iegūšanā un izmanto koordinācijas ķīmijā.

Literatūrā ir maz datu par 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etāna izmantošanu. Vienīgie zināmie dati par šis vielas pielietošanu ir - kā potenciālu kompleksveidotāju reaģentu.

1,2-diazoletāni piedaloties šāda tipa reakcijās, varētu veidot jaunu katalizatoru klasi ar specifisku reaktivitāti [1, 4, 7].

LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Громова C.A., Бармин М.И., Колесникова О.А., Шляпочников В.А., Мельников В.В. Исследование продуктов алкилирования 4-амино-1,2,4-триазола дибромалканами. // ЖорХ. 1996, Т. 32, Вып. 8, 1234 –1237.

2. Громова C.A., Бармин М.И., Коралев Е.А., Мельников В.В. Реакции дибромидов бис(4-амино-1,2,4-триазолио)алканов с серой и азотистой кислотой. // ЖорХ, 2000, Т. 36, Вып. 8, 1239 –1241.

3. Enrique Diez-Barra, Antonio de la Hoz, Ana Sanchez-Migallon, Juan Tejeda. Phase transfer catalysis without solvent, synthesis of bisazolylalkanes. // Heterocycles, 1992, vol. 7, 1365-1373.

4. Torres J., Lavandera J. L., Cabildo P., Claramunt R.M., Elguero J. Synthesis and Physicochemical studies on 1,2-bisazolylethanes. // J. Heterocyclic Chem., 1988, vol. 25, 771-782.

5. Baozong Li, Xia Zhu, Baolong Li, Yong Zhang. Theoretical and experimental study of the conformational, structural analysis and vibration spectra of 1,2-bis(1,2,4-triazole-1-yl)ethane. // J.Mol. Srtuct., 2004, vol. 691, 159-163.

6. Enrique Diez-Barra, Antonio de la Hoz, Ana Sanchez-Migallon, Juan Tejeda. 1,2-bis(azole-1-yl)ethanes. Deprotonation and subsequent reaction with electrophiles. // Heterocycles, 1996, vol. 43, 985-994.

7. Щекин В.В., Гетлинг В.А. Триазолы. Гетероциклические соединения. Москва, «Мир», 1965, 7т., 296 –351.

8. Несмеянов А.Н. Начала органической химии. Москва, «Химия», 1974, 2 т., 289-290.

9. Нейцеску К.Д. Органическая химия. Москва, изд. «Иностранная литература», 1963, 2 т., с. 680.

LITERATŪRAS MEKLĒŠANAS VEIDS

 Izmantojot interneta pieejamos meklēšanas saitus, tika meklēta informācija par 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānu pēc formulas un nosaukuma, pēc šiem meklējamiem parametriem nekas netika atrasts.

 LU Ķīmijas fakultātes bibliotēkā tika atrastas divas grāmatas [8, 9], saturošas informāciju par sim-triazoliem..

 Akadēmiskajā bibliotēkā tika meklēta informācija par 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānu pēc formulas ar “Chemical Abstracts” un “Beilstein” katalogu palīdzību. Atrasti piecu žurnālu nosaukumi, bet žurnāli nebija pieejami.

 RTU Ķīmijas fakultātes bibliotēkā tika meklēti un atrasti trīs žurnāli [1, 2, 5], kas saturēja informāciju par 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānu, pēc sameklētajiem Akadēmiskajā bibliotēkā žurnālu nosaukumiem, un viena grāmata [7] saturoša sadaļu par sim-triazoliem.

 OSI bibliotēkā tika meklēti un atrasti vēl trīs žurnāli [3, 4, 6] saturošie informāciju par 1,2-di(1,2,4-triazol-1-il)etānu, pēc sameklētajiem Akadēmiskajā bibliotēkā žurnālu nosaukumiem.