:
  |    

 /

Kredts

←  
1 2 3 4 5 6 





Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

referāts

KREDĪTI

Rīga 2002

SATURS

lpp.

Ievads________________________________________________________________3

1.Kredīta būtība________________________________________________________4

1.1.Kredīta nepieciešamība_________________________________________4

1.2.Kredīta funkcijas______________________________________________5

1.3.Kreditēšanas pamatprincipi______________________________________5

2.Kredītu iedalījums un klasifikācija________________________________________5

2.1.Kredītu iedalījums_____________________________________________5

2.2.Kredītu veidi_________________________________________________6

2.3.Kredītu klasifikācija___________________________________________11

2.4.Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām _______________________12

Secinājumi un priekšlikumi______________________________________________14

Izmantotā literatūra ____________________________________________________15

Banku sistēmas monetārie rādītāji ir tautsaimniecības nozīmīgs indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksmīgs, jo ir auguši banku aktīvi, izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī bankas guvušas lielāko peļņu kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

2001.gadā banku aktīvi, salīdzinot ar 2000.gadu, ir palielinājušies, kā arī īpaši strauji ir palielinājies aizdevumu apjoms.

Lielākais izsniegto aizdevumu, kā arī piesaistīto noguldījumu apjoms 2001.gadā ir bijis privātuzņēmējiem un privātajām finansu institūcijām. 2001.gadā visvairāk kreditētā nozare bija tirdzniecība, kā arī apstrādājošā rūpniecība un finansu starpniecība, t.i., līzinga, apdrošināšanas kompānijas, brokeru sabiedrības u.c.

Darba galvenais mērķis ir raksturot Latvijas komercbanku piedāvāto kredītu veidus un reālo situāciju par katru no tiem.

1. Kredīta būtība

1.1. Kredīta nepieciešamība

Kredīts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām sniedz kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām rīkoties ar naudu vai citām aizvietojamām lietām, un uzliek saistības atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez procentiem.

Vārds kredīts cēlies no latīņu valodas credare kas nozīmē, ticēt, uzticēties. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti.

Ir vairāki kredītu nepieciešamības varianti:

investīcijas. Investors uzņēmējs pakāpeniski krāj procentus no kapitāla un peļņu no komercspējām. Var paiet ilgs laiks, lai savāktu nepieciešamo summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priekšā. Tā var arī bankrotēt. Tāpēc vienīgā izeja ir kredīts. Pat veidojot akciju sabiedrību vai SIA, centralizējot investoru līdzekļus lielākam objektam, bez kredīta reti kad var iztikt. Tā kredīts darbojas kā ekonomikas attīstības svira. Investīcijas un kredīts ir cieši saķēdēti. Pietiekami bieži kredīts ir investīciju īstenošanas finansiālais priekšnosacījums. Bankas nežēlo naudu speciālistiem, kas rūpīgi izvērtē investīciju gaidāmo rezultātu gaidāmo efektivitāti, riska pakāpi. Droša investīcija droša kredīta atmaksa ar procentiem. Tādā kārtā kredīts, pirmkārt, ir investīciju finansiālais avots; otrkārt, izvērš uzņēmējdarbību; treškārt, pateicoties kapitāla tīram ražīgumam, sekmē procentu no kapitāla veidošanas; ceturtkārt, apmaksājot uzņēmējspējas, palīdz radīt peļņu;

apgrozāmo līdzekļu papildināšana. Apgrozāmo līdzekļu daudzums ne tikai atsevišķā uzņēmumā, bet visā tautsaimniecībā regulē ražošanas un pakalpojumu apjomu. Kredīts kalpo apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla palielināšanai. Kredīts apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ir sevišķi svētīgs, ja gadās līdzekļu pagaidu iesaldēšana, nepieciešamība strauji mainīt sortimentu, partnera ierosme paplašināt līgumu;

budžeta deficīts. Valdība plānoto budžeta deficītu sedz ar kredītu, aizņemoties no centrālās bankas, galvenokārt laižot apgrozībā iekšējā aizņēmuma obligācijas. Nevienmērīga valsts ieņēmumu ieplūšana var rosināt Finansu ministriju banku sistēmā lūgt īslaicīgu kredītu;

parādi parādu segšanai. Kredīts vienai no kredītiestādēm var kalpot iepriekšējo parādu dzēšanai;

kredīts dārgu preču iegādei. Daļa relatīvi dārgu preču paliktu bez pieprasījuma, ja nepalīdzētu ilgtermiņa kredīts. Tam par piemēru varētu būt dzīvojamo māju vai dzīvokļu iegāde;

sezonas svārstību pārvarēšana. Ja īsā periodā jāiegādājas izejvielas, materiāli, kurināmais visam gadam, bez kredīta nevar iztikt. Nozare, kam plaši nepieciešami kredīti sezonas svārstību pārvarēšanai, ir lauksaimniecība;

ērtība, pakalpojums. Kredīts, ko saņem ar kredītkartes starpniecību, galu galā nepaplašina naudas piedāvājumu, bet konkrētā brīdī sniedz visai ērtu pakalpojumu (ļauj zināmās robežās pirkt vēlamo bez naudas).

Uzskaitot kredīta nepieciešamības variantus, nedrīkst aizmirst, ka debitors nonāk kreditora atkarībā un otrādi. Bankrotēt var firma, fiziska persona, ja tā nespēj kredītu līdz ar procentiem atdot. Bankrotēt var arī banka, ja tās debitori laikus kredītus neatdod un nemaksā procentus.

1.2. Kredīta funkcijas

Kredīta funkcijas ir šādas:

1) pārdales funkcijas;

2) apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija;

3) valsts ekonomikas zināma regulēšana.

Svarīgākā ir pārdales funkcija, tā ar kredīta palīdzību nodrošina kapitāla pārdali tautsaimniecībā, to novirzīšana no vienas nozares uz citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Tādejādi kļūst iespējama ražošanas paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem, ekonomiskā attīstība un līdzekļu koncentrācija izdevīgākos un perspektīvākos virzienos.

Kredīts regulē arī kopējo naudas apriti tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos. Ar bankas regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti kredītu resursi, sašaurināta vai paplašināta naudas

http://ligazp.org

←  
1 2 3 4 5 6 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»