Kredоts

naudas aprite. Savukārt tas paplašina vai samazina maksātspējīgo pieprasījumu. Kredīta regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu mehānismu – darbību.

1.3. Kreditēšanas pamatprincipi

Lai banka klientam izsniegtu kredītu tad tai ir jāievēro daži pamatprincipi.

Pirmkārt, kāds ir kredīta mērķis? Neatkarīgi no tā vai persona ir fiziska vai juridiska, bankai ir svarīgi zināt kādam mērķim ir paredzēts šis kredīts. Tāpēc, lai saņemtu kredītu, bankā ir jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā ir parādīts, kur nauda tika izlietota un kā uzņēmējs domā gūt no tā peļņu, lai atdotu parādu bankai.

Otrkārt, klienta raksturojums un viņa spēja atmaksāt kredītu. Bankas uzdevums ir pārliecināties, ka klients ir uzticams, kā arī jāzina viņa finansiālais stāvoklis. Lai to pārbaudītu, banka var pieprasīt uzņēmuma reģistrācijas apliecību, statūtus, bilanci un pārskatu par uzņēmuma finansiālās darbības rezultātiem. Kā arī bankai ir tiesības pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka kredīta ņēmējs ir spējīgs aizņemto naudu atmaksāt un saņemtā naudas summa ir pietiekami nodrošināta.

Treškārt, kredīta nodrošinājums. Lai kreditēšanas rezultātā neciestu banka, tā jau savlaicīgi pievērš tam uzmanību. Atbilstoši LR Kredītiestāžu likuma prasībām, kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas ir nodrošināts ar, piemēram, kustamo un nekustamo īpašumu, vērtspapīriem, galvojumiem. Svarīgs kredīta nodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret ķīlu. Kā kredīta nodrošinājums kalpo arī apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās polises par kredītriska apdrošināšanu. Atsevišķos gadījumos kredītiestāde var izsniegt kredītu arī bez augstāk minētā nodrošinājuma, taču šādā veidā izsniegto kredītu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.

Ceturtkārt, aizdevuma apjoms. Saskaņā ar LR Kredītiestāžu likumu kredīta maksimālais lielums vienam aizņēmējam vai savstarpēji saistītai klientu grupai nedrīkst pārsniegt 25% no bankas pašu kapitāla.

2. Kredītu iedalījums un klasifikācija

2.1. Kredītu iedalījums

Kredītus, kurus piedāvā Latvijas komercbankas saviem klientiem, var iedalīt vairākās kategorijās par pamatu ņemot vienas grupas kredītu kopīgās īpašības. Kredītus varam sagrupēt šādās attiecīgās grupās.

Iedalījums pēc termiņa:

- īstermiņa ( līdz vienam gadam);

- vidējā termiņa ( no viena līdz pieciem gadiem);

- ilgtermiņa ( ilgāk par pieciem gadiem).

Iedalījums pēc nodrošinājuma:

- tiešais nodrošinājums ( tas parasti saistās ar tiesību piešķiršanu attiecībā uz konkrētiem līdzekļiem, kas pieder aizdevuma ņēmējam. Tā veidi ir parādzīmes, hipotēka un līdzekļu ieķīlāšana ar vai bez lietošanas tiesību saglabāšanu);

- netiešais nodrošinājums ( nodrošinājums bankai, ko garantē trešā līgumslēdzēja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompensēšanas līguma formā, ar ko trešā līgumslēdzēja persona uzņemas atbildību par aizdevuma ņēmēja neatmaksātajiem parādiem).

Iedalījums pēc termiņa un procentu noteikumiem:

- aizdevumi ar fiksētu procentu likmi (procentu likme saglabājas viena un tā pati no kredīta saņemšanas brīža līdz pat atmaksas beigu termiņam);

- peldošās jeb svārstīgās procentu likmes aizdevumi ( tās ir tādas procentu likmes, kas mainās līdz ar izmaiņām tirgus likmēs);

- aizdevumi uz pieprasījumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas termiņa, tos var atmaksāt pēc pieprasījuma, un tiem ir svārstīgas procentu likmes);

- termiņaizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir jāatmaksā vairākās vienlīdzīgās daļās vai arī visa summa jānomaksā termiņa beigu datumā).

Iedalījums pēc iesaistītajiem aizdevējiem:

- tiešie aizdevumi ( tā saucās aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tieši uzņēmējam);

- sindikātaizdevums ( tas rodas, ja uzņēmēja pieprasīto līdzekļu summa ir pārāk liela, ko viena banka nevar aizdot, šādā gadījumā apvienojas vairākas bankas un katra aizdod kādu daļu no kopīgās summas).

Iedalījums pēc aizņēmējiem un aizņēmuma mērķiem:

- komerckredīts ( tāds kredīts, ko piešķir viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir, samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā laikā);

- patērētāju kredīts ( to piešķir tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan preču, gan naudas veidā. Šim kredītam ir ilgtermiņa raksturs);

- augstāka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ārzemju valdībām, valdības aģentūrām vai centrālajām bankām. Faktori, kuri ietekmē spēju atmaksāt parādu ietvert sevī valsts ekonomisko stāvokli, tai skaitā tās darba spēku un dabas resursus utt.);

- projektu finansēšana ( ir līdzekļu piešķiršana vēl peļņu nenesošu objektu celtniecības pabeigšanai, piemēram, kuģu būvniecība);

- faktorings ( ir klienta iekasējamo rēķinu nopirkšana par skaidru naudu. Faktoringa līgums atbrīvo uzņēmumu no konkrētās naudas plūsmas administrēšanas, jo šīs rūpes uzņemas faktoringa piedāvātājs – attiecīgā finansu institūcija);

- konta pārtēriņs jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava tekošā konta izņem vairāk naudas, nekā viņam tur ir. Kontam var noteikt pārtēriņa limitu, kas klientam dod tiesības izņemt naudu šī limita ietvaros);

- kredītlīnija ( ir kredīta iespēju piešķiršanas parasts paņēmiens. Tas dod aizņēmējam aizņēmuma saņemšanas iespēju uz konkrētiem noteikumiem līdz noteiktas summas robežai).

2.1. Kredītu veidi

Pastāv dažādas kredīta pamatformas. Skatoties no makroekonomiskā viedokļa, tie ir tādi kredītu veidi, kas dod impulsu ekonomikas attīstībai.

Komerciālais kredīts. Šī kredīta attiecības veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus pārdod ar maksājumu atlikšanu uz vēlāku laiku. Kredīta objekts ir pārdotās preces. Pārdošanas brīdī prece netiek apmaksāta, bet kreditēta. Komerciālais kredīts aptver arī preču pārdošanu uz nomaksu.

Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis.

No komerciālā kredīta ir atvasināts akreditīvs un faktorings. Būtībā akreditīvam ar kredītu nav nekāda sakara. Praktiski akreditīvs ir antikredīta instruments. Tas ir pircēja bankas rīkojums piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja iesniegtos rēķinus par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem, kas atrunāti pircēja akreditētajā iesniegumā.

Lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu, pārdevējs izmanto īslaicīgu kredītu – faktoringu. Tā ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru uzņēmums piegā