Kredоts

piegādātājs nodod bankai savas tiesības saņemt maksājumu, piemēram, par piegādātāja precēm, izpildīto darbu utt., un no bankas par to saņem lielāko summas daļu, kuru viņam pienāktos saņemt no sava pircēja. Izsakoties vienkāršāk, preces īpašnieks nolemj izmantot faktoringa pakalpojumu un noslēdz līgumu ar banku vai līzinga sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas pārdevējs paziņo preces pircējam par prasījuma tiesību pāreju bankai vai līzinga sabiedrībai. Kad prece nodota pircējam un izsniegts rēķins, banka norēķinās ar pārdevēju un patur tiesības pieprasīt rēķina apmaksu pircējam.

Faktorings, līdzīgi kā līzings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saistību faktu. Šis darījums ir izdevīgs ne tikai preces vai pakalpojuma piedāvātājam, tas arī rada vieglāku nomaksas noteikumus arī pircējam un savu daļu peļņas gūst arī darījuma nodrošinātāja – banka vai līzinga sabiedrība.

Faktoringa izmantotāju skaits Latvijā nav liels, jo trūkst pieredzes. Var secināt, ka nākotnē faktorings vērsīsies plašumā, jo tas ir sevišķi izdevīgs vairumtirdzniecībā, pirkšanas un pārdošanas operācijās, kur komerclīgumi paredz nomaksu pa etapiem ilgākā laika posmā ārējās tirdzniecības darījumiem, kam norēķinu periods ir ilgāks. Tāpēc tas ir visvienkāršākais kredītoperācijas veids, jo var ātri tikt pie naudas, neiesaldējot apgrozāmos līdzekļus, kas kavētu uzņēmuma attīstību un palēninātu līdzekļu apriti.

Faktoringu varētu izmantot krietni vairāk uzņēmumu, jo tas tieši samazina debitoru parādus. Tas rada iespēju uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt pamatdarbībai.

Sekojošajā diagrammā var aplūkot faktoringa kopējā portfeļa sadali Latvijā uz 2000.gada 1.aprīli.

1.diagramma

Diagramma rāda, ka visvairāk faktoringu 2000.gadā izmantojusi Parekss banka, pārējās bankas nespēlē pārāk lieli lomu šajā kredītēšanas veidā.

Banķieru kredīts. To izsniedz bankas un citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas aizdevumu formā tajā gadījumā, ja klienta norēķinu kontā izdarīto maksājumu summa noteiktā laika periodā pārsniedz iemaksu summas šajā kontā. Baņķieru kredīta objekts, atšķirībā no komerciālā kredīta, ir nauda. Baņķieru kredīts izsaka attiecības starp baņķieriem, komersantiem un jebkurām juridiskām un fiziskām personām.

No uzņēmējdarbības un kredīta atmaksas viedokļa būtiska nozīme ir baņķieru kredīta termiņiem. Šos termiņus regulē investīciju projekti, dod iesēju aizņemtajiem līdzekļiem veikt lielāku vai mazāku aprišu skaitu, sekmē intensīvāku vai mazāk intensīvu uzņēmējdarbību, lai kredītu laikā dzēstu.

Hipotēku kredīts. Tas ir ilgtermiņa kredīts, kas ir izsniegts pret ķīlu. Šos kredītus izsniedz pamatojoties uz nekustamā īpašuma ieķīlājumu.

Hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski attīstītās valstīs. Un tas viss tāpēc, ka noteiktu saimnieciskai darbībai sniedz ilgtermiņa kredītus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu – ķīlu.

Tās ir vērtspapīrs, kas pārstāv nekustamā īpašuma ieķīlājumu hipotēku bankā un dod tā turētājam tiesības saņemt iepriekš fiksētu ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes nominālvērtības.

Hipotekāro kredītu parasti izsniedz šādiem mērķiem – zemes auglības uzlabošanai, nekustamā īpašuma pirkšanai, ēku būvēšanai, ilggadīgiem stādījumiem un tamlīdzīgi.

Nākošajā diagrammā var aplūkot Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro aizdevumu apjomus, laika posmā no 1997.gada līdz pat 2001.gadam.

2.diagramma

Diagramma parāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir divkāršojies. Vēl tikai jādomā, lai procentu likmes paliktu stabila un nemainīga.

Valsts kredīts. To raksturo tas, ka valsts izlaiž aizņēmuma obligācijas. Obligācijas ir reizē gan parāda zīme, gan vērtspapīrs, kas tā turētājam nodrošina fiksētu procentu likmi. Obligācijai ir nominālvērtība un tirgus cena. Tās parasti izplata ar banku starpniecību, tās ir pērkamas vērtspapīru tirgū. Obligācijas cena ir tieši atkarīga no to piedāvājuma un pieprasījuma samēram. Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji. Pēc tā var spriest, ka valsts ir debitors.

Valsts iekšējā uzņēmuma obligācijas ir problēma, kas cieši saistīta ar valsts budžeta deficītu. Emitējot un pārdodot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas, Finansu ministrija papildina valsts budžetu. Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju emisija ir pirmā pazīme, ka valsts budžetā ir deficīts.

Līzings. Tas ir gan noma ar izpirkšanas tiesībām, gan pārdošana uz nomaksu, gan īpatnējs kredīts. Tas ir viens no pazīstamākajiem kredīta paveidiem Latvijā. Latvijā līzinga operācijas veic, piemēram, Parekss banka, Multibanka, Krājbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka šim nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus.

Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku ( līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā ( līzinga saņēmēju jeb nomnieku). Un šīs attiecības veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas ) pamata. Vārdu sakot, līzinga devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga ņēmējam. Līzinga ņēmējs veic pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju lietot sev nepiederošu preci.

Pats galvenais ir saprast, ka līzings nav noma ar izpirkšanas tiesībām, jo kad uzņēmums nomā kādu ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu, bet ja līzinga darījumā uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta.

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalās divos veidos – finansu līzings un operatīvais līzings.

Parasti līzinga sākuma summa svārstās ap 100 latiem. Nav retums, ka šī summa ir krietni mazāka – no Ls 5 līdz Ls 10. Līzinga līguma termiņš – no viena mēneša līdz vienam gadam.

No līzinga ņēmēja neprasa nekādus speciālus dokumentus, izziņas, izņemot pasi ar dzīvesvietas pierakstu. Dažas līzinga firmas, slēdzot līgumu par summu virs 500 latu, kā garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu.

Mikrolīmenī risks saistās ar firmas līzinga ņēmējas maksātnespēju, ļaunākā gadījumā bankrotu. Ja līzinga ņēmēju vainas dēļ līzinga maksājumi tiek pārtraukti, līzinga objekts atgriežas pie tā īpašnieka, kas nesaņem ieplānotos ienākumus un ir spiests meklēt jaunu līzinga ņēmēju. Tas var būt apgrūtinoši, jo prece jau ir lietota.

Bet savukārt makrolīmenī, nopietns līzinga devēja naidnieks ir inflācija, tāpat valūtas kursa izmaiņas, banku noguldījumu procentu likmju kāpums