Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Äåíüãèè êðåäèò /

Kredîts

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


kāpums, izmaiņas kredīta nosacījumos u.c.

Trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie uzņēmumi. Tikai ceturtā daļa organizāciju, kas sniedz līzinga pakalpojumus vai slēdz līzinga darījumus, nav banku uzņēmumi. Tas apstiprina to, ka Latvijā līzings ir cieši saistīts ar banku kredītu.

Kopumā līzings ir atzīts par vienu no visstraujāk augošajām industrijām Latvijā. To sekmē valsts ekonomikas attīstība, līzinga kā finansējuma veida popularitātes pieaugums, kā arī līzinga kompāniju sadarbības partneru skaita palielināšanās, kas ar vien vairāk piedāvā līzinga pakalpojumus.

Lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus.

Vislielāko Latvijas Līzinga asociācijas līzinga portfeļa daļu pēc aktīvu sadalījuma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automašīnu līzings. Tam seko ražošanas iekārtu iegādes līzings ar 22% no līzinga portfeļa jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustamā īpašuma līzings aizņem 18.3% (29.12 milj.Ls) no kopējā statistikā apkopotā līzinga tirgus, nedaudz atpaliekot komerctransporta līzingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).

3.diagramma.

Diagramma rāda, ka vislielākā daļa līzinga pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu būvēšanai vai pirkšanai, piemēram, kuģiem, lidmašīnām utt. Tālāk cieši seko līzinga izmantošana biroja mēbeļu iegādei.

Nākošajā diagrammā var aplūkot līzinga portfeļa sadalījumu pēc termiņstruktūras uz 2002.gada 1.janvāri.

4.diagramma

Diagramma rāda, ka līzinga ņēmēju pieprasītākais laika termiņš ir 1 –3 gadi, kā arī daudz no tā neatpaliek laika termiņš 3 – 5 gadi, atpaliekot tikai par 0,4% no kopapjoma.

Tā kā tiek uzskatīts, ka Latvijas Līzinga devēju asociācijas biedri – 4 līzinga kompānijas: SIA Hanza Līzings, SIA Unilīzings, SIA Nordea Finance Latvia un a/s Sampo Līzings – ir vadošie līzinga tirgus dalībnieki, taču jāņem vērā, ka pirms vairāk nekā gada līzinga asociācija sadalījās, un Latvijas Līzinga devēju asociācijā nav pārstāvētas bankas ( otra līzinga asociācija savu darbību beidza 2001.gada novembrī), turklāt līzingu piedāvā arī citi asociācijā neietilpstoši uzņēmumi. Lielākais līzinga portfelis banku vidū ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) – vēl pagājušā gadā oktobra sākumā bankas līzinga portfelis bija 20% no statistikā fiksētā līzinga tirgus. Pārējo līzinga pakalpojumus sniedzošo banku devums kredītportfelī katrai atsevišķi svārstās aptuveni no 1% līdz 1,6% no kopapjoma jeb aptuveni 3 līdz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Krājbanka, Baltijas Tranzītu banka, Pirmā banka).

5.diagramma

Diagramma rāda, ka līzinga izsniegšanas ziņā līderis ir Hanza Līzings, sastādot 61% no kopapjoma, tuvākais sekotājs ir tikai ar 29% no kopapjoma – Unilīzings.

Partērētāju kredīts. Šis kredīta formas nosaukums it kā nepārprotami raksturo kredīta darbību. Patēriņa kredīta objekti ir tās preces, ko pērk un pārdod patēriņa preču tirgū. Debitors ir atsevišķs patērētājs, mājsaimniecība.

Pirmkārt, šī kredīta objekti ir tie patēriņa priekšmeti, kas nav saistīti ar citām kredīta formām. Otrkārt, patērētāju kredītu tīrā veidā pastiprina kredīta kartes. Par šīm kartēm var uz kredīta iegādāties visu patēriņa preču klāstu.

Patēriņa kredīts gan pagātnē, gan šodien ir pamatos īslaicīgs. Bieži tā termiņš sniedzas līdz tuvākai algas dienai. Uz ilgāku laiku šo kredītu var izsniegt ilgstošas lietošanas patēriņa preču iegādei, piemēram, mēbeles utt.

Patēriņa kredīts ir iedarbīgs pieprasījuma paplašināšanas rīks. Jo kamēr ilgstošās lietošanas patēriņa priekšmetiem ir aktīvs noiets, pārdevējs nedomā šīs preces pārdot uz kredīta. Tikko pieprasījums krītas, preci sāk pārdot uz kredīta. Šāds solis var būt ekonomiski pretrunīgs. Jo ja kredīts iesaldē naudu precēs, ko apmaksās pēc īsāka vai ilgāka laika, tad tas palēnina līdzekļu apriti. Un procenti par patēriņa kredītu šos zaudējumus kompensē nelielā apmērā. Bet pārdodot uz kredīta pārdevējam ir izdevīgāk, nekā bezdarbībā gaidīt pircēju un līdzekļu apriti vēl vairāk palēnināt.

Patēriņa kredīta variantā prece ir dārgāka, bet maksāt var ilgāku laiku mazām summām.

2.2. Kredītu klasifikācija

Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, saskaņā ar Latvijas Bankas padomes 15.07.1999. lēmumu Nr.58/3 par “Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiem”, kredīti klasificējami:

- standarta kredīti ir kredīti, kuri neapšaubāmi tiks samaksāti un tos klasificē vēl divās sīkākās grupās, kas ir kredīti aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz 5 dienām, kā arī no nodrošinājuma atkarīgie kredīti , ja to nodrošinājuma vērtība ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai.

- uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus.

- zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērst.

- šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu.

- zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības.

2.3. Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām

Mūsdienās pastāv vairākas kredītu formas, kas ir atšķirīgas, ja kredīta prasītājs ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska.

Aizdevumi fiziskām personām.

Overdrafts – viens no kredītlīnijas veidiem, ko klients var izmantot, veicot izmaksas no sava norēķinu konta, kas pārsniedz konta atlikumu. Saskaņā ar noteikumiem overdrafts ir atmaksājams pēc pieprasījuma, tomēr praksē bankas pieprasa overdrafta atmaksāšanu tikai atsevišķos gadījumos.

Aizdevumi, kas paredzēti kapitālieguldījuma finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas sasaistīšanai - īstermiņa aizdevumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu klientu ar jaunas mājas pirkšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, pirms tas ir saņēmis naudu no iepriekšējās mājas pārdošanas. Šis aizdevumu veids ir saistīts ar zināmu

←ïðåäûäóùàÿ ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»