Vertspapiru veidi

VADĪBAS KATEDRA

Studiju darbs

Komercdarijumi

Tēma: Vērtspapīru veidi. Emitenti.

Rīga –2001

Satura rādītājs.

IEVADS. 3

VĒRTSPAPĪRU VEIDI UN KLASIFIKĀCIJA. 4

AKCIJAS. 6

OBLIGĀCIJAS. 7

VEKSELIS. 9

EMITENTI. 9

SECINĀJUMI. 11

IZMANTOTĀ LITERATŪRA. 12

Ievads.

Vērtspapīri ir nozīmīgs finansu instruments, kas mūsdienu pasaulē vairs nav nekas svešs, katru dienu tiek pirkti un pārdoti daudzi simti tūkstošu vērtspapīru, pat vēl vairāk pēc manām domām. Un tā ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tieši tāpēc es izvēlējos tieši šo tēmu, Mans viedoklis ir ka katram cilvēkam būtu jāzina, kas ir vērts papīri un kātos iedala, jo katram ikdienā pat nākas saskarties ar vērtspapīriem.

Šā darba mērķis ir raksturot vērtspapīru veidus un emitentus.

Darba uzdevumi ir noskaidrot kādi veidi ir vērtspapīriem, un aprakstīt dažus no tiem. Kā arī noskaidrot kas ir emitenti un tos raksturot.

Darbā tiek pārsvarā izmantota Latvijas Republikas likumdošana.

Vērtspapīru veidi un klasifikācija.

Kas tad īsti ir vērtspapīri? Tie ir finansu dokumenti, kurus var pirkt un pārdot. Vērtspapīru īpašniekiem tie ir apliecinājums par īpašumā esošo kapitālu, tiesības ar kuru rīkoties uz laiku vai patstāvīgi nodotas citai personai - emitentam. Tas nozīmē, ka vērtspapīru īpašnieks jeb investors ir tiesīgs pretendēt uz peļņas daļu, ko rada minētais kapitāls attiecīgajā uzņēmumā vai arī saņemt stingras garantijas ienākumu saņemšanai par savu investīciju.

Eksistē daži vērtspapīru klasifikācijas veidi. Viņus iedala sekojošā veidā: 1) atkarībā no saņemamā ienākuma; 2) pēc emitenta rakstura; 3) pēc eksistences termiņa un funkcionēšanas vietas.

1. Vērtspapīrus var sadalīt uz parādsaistību un investīciju vērtspapīriem.

Parādsaistība ietver sevī emitenta pienākumu izmaksāt procentus un nodzēst aizņēmuma pamatsummu, saskaņā ar iepriekš apstiprināto grafiku.

Investīciju vērtspapīrs dot tā īpašniekam tiesības uz noteiktu emitenta aktīva daļu. Šis vērtspapīrs liecina par īpašnieka daļu firmas kapitālā.

Pie parādsaistībām attiecas visi obligāciju veidi, vekseļi, ķīlas neatkarīgi no tā, kas ir viņu emitents un kāds ir to eksistences termiņš.

Pie investīciju vērtspapīriem pieder visu veidu akcijas neatkarīgi no to emitenta.

Parādsaistību un investīciju vērtspapīri tiek atspoguļoti dažādās firmas bilances daļās. Parādsaistību vērtspapīri emitentam, tas ir ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu, tiek ieskaitīti pasīvos. Savukārt investīciju vērtspapīri jeb investīcijas emitentam tiek iekļautas nodaļā “pašu kapitāls”.

2. Vēl vienā vērtspapīru klasifikācijas veida pamatā tiek ņemt princips, kas vērtspapīrus emitē.

Par emitentiem var būt valsts institūcijas, municipalitātes, korporācijas, finansu institūcijas, katra juridiski tiesiska persona.

Šai sakarā visus parādsaistību un investīciju vērtspapīrus var iedalīt sekojošā veidā:

• valsts parādzīmes, tas ir tādi vērtspapīri, kurus centrālās valdības vārdā izlaiž Finansu Ministrija. Tie ir vieni no visdrošākajiem vērtspapīru veidiem. Par viņu segumu kalpo valsts budžeta līdzekļi. Visizplatītākie šo vērtspapīru veidi ir valsts kases vekseļi un obligācijas. Ar federālo valdību saistīto uzņēmumu, kuri atrodas federācijas īpašumā, obligācijas, retāk - akcijas;

• municipālie un komunālie vērtspapīri, tas ir vietējo varas orgānu un uzņēmumu vērtspapīri, kuri pieder municipalitātes īpašumam. Par viņu segumu kalpo vietējie nodokļi un federālo valdību dotācijas konkrētiem projektiem. Visizplatītākie šī veida vērtspapīri ir municipālās un komunālās obligācijas. Bez tam apgrozās arī komunālo uzņēmumu akcijas. Par šo akciju segumu kalpo pašu tīrā peļņa;

• korporāciju un finansu institūciju vērtspapīri. Runa iet par juridiskām personām, kurām ir publisko akciju sabiedrību statuss. Pie šiem vērtspapīriem attiecas akcijas un obligācijas. Par viņu emitentiem var būt gan ražošanas, celtniecības, tirdzniecības, transporta uzņēmumi, gan komercbankas, apdrošināšanas kompānijas, investīciju fondi. Tos uzskata par klasiskajiem vērtspapīriem. Bez tam šādi emitenti var izlaist arī sekundārus vērtspapīrus uz jau izlaisto vērtspapīru pamata. Pie tiem var attiecināt tiesības, apcionus, fjūčerus, variantus un citus;

• banku vērtspapīri, to skaitā tiek iekļauti depozītu sertifikāti, čeki, ķīlas lapas un citas banku parādsaistības;

• uzņēmumu vērtspapīri, t., i., komercvekseļi, fjučeru kontrakti un citi komercpapīri.

3. Par vēl vienu vērtspapīru klasifikācijas pamatu var ņemt atbildi uz sekojošu jautājumu: Kur tiek pārdots tas vai cits vērtspapīru veids? Saskaņā ar to tie dalās naudas tirgus un kapitāla tirgus vērtspapīros. Naudas tirgus - finansu tirgus tāda daļa, kurā tiek realizēta īstermiņa vērtspapīru pirkšana un pārdošana. Viņu eksistences termiņš no vienas dienas līdz vienam gadam. Kā parasti naudas tirgus apgrozības vērtspapīri ir saistīti ar mazu neatmaksas risku, jo viņus izlaiž aizņēmēji ar augstu atmaksas spējas reitingu. Visaktīvākie šī tirgus dalībnieki ir valsts kases vekseļi, depozītu sertifikāti, komercpapīri. Viņus var attiecināt pie parādsaistību vērtspapīriem, kaut arī to emitenti tiek iekļauti dažādās klasifikācijas grupās.

Kapitāla tirgus tiek pārstāvēts ar vērtspapīriem, kuru eksistences termiņš ir lielāks par vienu gadu. Par šādiem vērtspapīriem var būt gan parādsaistības, gan investīciju vērtspapīri. Tādus vērtspapīrus izlaiž visāda veida emitenti: valsts, municipalitātes, korporācijas, finansu institūcijas utt.

Parasti visu lielo vērtspapīru saimi dala trijās daļās, tas ir akcijās, obligācijās un no šiem atvasinātos vērtspapīros.

Akcijas.

Viena no visizplatītākajām uzņēmējdarbības formām ir akciju sabiedrība. Akciju sabiedrības akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina tās īpašnieka līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā, kā arī saņemt daļu no akciju sabiedrības peļņas, t.i., dividendes. Akcija, no vienas puses, ir īpašuma apliecinājums, bet, no otras - dod tiesības uz ienākumu (dividendēm).

Mēdz būt parastās, priviliģētās un personāla akcijas. Parastā akcija dod tiesības piedalīties akciju sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotas (pēc akciju sabiedrības likvidācijas sekojošie aprēķini, kad dzēsti parādi ārējiem kreditoriem). Parastās akcijas ir dażādu kategoriju. Akciju sabiedrības