Ïðèìåð: Òðàíñïîðòíàÿ ëîãèñòèêà
ß èùó:
Íà ãëàâíóþ  |  Äîáàâèòü â èçáðàííîå  

Äåëîïðîèçâîäñòâî /

Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitâti organizâcijâ

←ïðåäûäóùàÿ  ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Ñêà÷àòü ðåôåðàò


Saturs

Ievads 3

1. Personības īpašību vispārīgs raksturojums 5

1.1. Temperamenta tipu būtība un nozīme darbā 6

1.1.1. Sangvīniskais temperaments 6

1.1.2. Melanholiskais temperaments 7

1.1.3. Holēriskais temperaments 9

1.1.4. Flegmātiskais temperaments 11

1.2. Rakstura akcentuācijas tipi 12

1.2.1. Hipertīmais tips 12

1.2.2. Sensitīvais tips 13

1.2.3. Trauksmainais tips 14

1.2.4. Demonstratīvais tips 15

1.2.5. Distīmais tips 15

1.2.6. Rigidais tips 16

1.2.7. Uzbudināmais tips 17

1.2.8. Ciklotīmais tips 18

2. Jēdziena “organizācija” vispārīgs raksturojums 19

3. Darbinieku personisko īpatnību izpēte x pilsētas domē 21

3.1. Pētāmās grupas apraksts 21

3.2. Pētījumu metodikas raksturs 22

3.3. Iegūto aptaujas anketu rezultātu analīze un interpretācija 24

Secinājumi 29

Anotācija latviešu valodā 31

Anotācija angļu valodā 32

Izmantotā literatūra 33

Pielikums

IEVADS

Kursa darbam tika izvēlēta tēma “ Darbinieka personības īpašību saikne ar darba efektivitāti organizācijā”, jo man, kā topošajai biroja vadītājai, likās ļoti būtiski pētīt kādas darbinieka temperamenta un rakstura akcentuācijas tipa īpatnības sekmē un kādas kavē darba efektivitāti organizācijā.

Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un savām rakstura īpašībām. Dzīves apstākļi, tautība, apkārtējā vide, saimnieciskais stāvoklis un vecāku ietekme veido cilvēka personību, taču būtība paliek tā pati iepriekšējā.. Psiholoģijā šīs pazīmes tiek dēvētas par individuālpsiholoģiskajām īpatnībām, kurām ir ļoti liela nozīme gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī darba efektivitātes paaugstināšanā organizācijā. Lai gan jēdziens “individuālpsiholoģiskās īpatnības” ietver arī tādas īpatnības kā spējas, intelekts, pašvērtējums un pašcieņa, tomēr man visbūtiskākais šķiet indivīda temperamenta un rakstura akcentuācijas tips, jo dzīves laikā ir iespējams to pamainīt, taču būtība paliks tā pati iepriekšējā.

Cilvēka temperaments un rakstura iezīmes ietekmē ne tikai darba izpildi, bet arī tā rezultātu, tādējādi potenciālajiem darba devējiem šim faktoram būtu jāpiegriež sevišķi liela vērība, jo flegmātiskā un melanholiskā temperamenta pārstāvjiem ir grūti pielāgoties intensīvam darba procesam, savukārt holēriķi un sangviniķi nespēj ilgstoši veikt vienmuļu un monotonu darbu.

Pētījuma priekšmets:

Personības īpatnības.

Kursa darba mērķis:

Pētīt un analizēt darbinieka personisko īpašību saikni ar darba efektivitāti organizācijā.

Izvirzītā hipotēze:

Ja darba devējs ņems vērā darbinieka temperamenta un rakstura īpatnības, tad

- paaugstināsies darba efektivitāte,

- paaugstināsies darbinieku atdeve darbā.

Kursa darba uzdevumi:

1. Studēt un analizēt literatūru par personības īpašību saikni ar darba efektivitāti un apkopot iegūto informāciju.

2. Veikt attiecīgās problēmas izpēti praksē.

Kursa darbā tiks izmantotas šādas pētnieciskās metodes;

1. teorētiskā – literatūra,

2. empīriskā – aptauja.

Galveno jēdzienu skaidrojums:

Individuālpsiholoģiskās īpatnības – cilvēku savstarpējās psiholoģiskās atšķirības.

Temperaments – tās cilvēka individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras nosaka viņa darbības dinamiku un ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpašībām.

Rakstura akcentuācija – parādība, kad dažas cilvēka rakstura īpašības ir ļoti attīstītas un izceļas uz citu īpašību fona.

Kursa darba struktūra.

Kursa darbam ir 3 daļas, kurās tiek analizēta literatūra par pētāmo problēmu un anketēšanas laikā iegūtie aptaujas rezultāti., kā arī secinājumi un pielikums, kurā ievietots pētījumu laikā izmantotās anketas paraugs. Anotācija latviešu un angļu valodā.

1. PERSONĪBAS ĪPAŠĪBU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Pie personības individuālpsiholoģiskajām īpatnībām pieder

- temperaments

- raksturs

- spējas

- intelekts

- pašvērtējums

- pašcieņa

Spējas ir indivīda psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka zināšanu un iemaņu līmeni.

Svarīgi, lai cilvēks atrastu izmantojumu savām spējām, respektīvi, īsto nodarbošanās veidu, jo tādu cilvēku, kuriem nav nekādu spēju, praktiski nav.

Intelekts – cilvēka loģiskās domāšanas spēju un zināšanu kopums. Īpašu vietu ieņem radošā domāšana. Augsts intelekta līmenis ne vienmēr ir saistīts ar attīstītu radošo domāšanu un otrādi.

Pašvērtējums – kā cilvēks vērtē savas spējas un īpašības attiecībā pret kādu noteiktu normatīvu sistēmu. Šo sistēmu veido apkārtējo cilvēku spriedumi. Gandrīz jebkurš pašvērtējums ir subjektīvs, jo citu cilvēku vērtējums no malas ir vairāk vai mazāk atšķirīgs.

Pašcieņa – cilvēka attieksme pret sevi kopumā. Katram cilvēkam ir vēlēšanās savu pašcieņu uzturēt pietiekamā līmenī. Tas viņu mudina rīkoties tā, lai savu pašvērtējumu viņš varētu attaisnot., un lai pastiprinātu pārliecību par sevi.

Kursa darbā tuvāk tika izvēlēts aplūkot tādas individuālpsiholoģiskās īpatnības kā darbinieka personības temperamenta un rakstura akcentuācijas tipus.

1.1. TEMPERAMENTA TIPU BŪTĪBA UN NOZĪME DARBĀ

1.1.1. SANGVĪNISKAIS TEMPERAMENTS

Sangvīniķis tulkojumā no latīņu valodas “sanguis’’ nozīmē asinis.

Šim temperamenta tipam raksturīga rosība, spēja viegli piemēroties jauniem apstākļiem, enerģijas pārpilnība. Sangvīniķi ir apveltīti ar labu humora izjūtu, komunikabli, dzīvespriecīgi, darbīgi, gatavi visur piedalīties, uzņemties atbildību, organizēt. Viņiem ir stipra nervu sistēma, augstas darba spējas, viegli adaptējas darbā un sociālajā vidē.

Sangvīniķi sevišķi labi spēj:

- saprasties ar cilvēkiem,

- izteikt savas domas un sajūsmu,

- atrasties uzmanības centrā.

Taču šim temperamentam ir arī savi trūkumi. Sangvīniķi ir egocentriski un bieži aizvaino citus cilvēkus, paši to nemaz negribēdami. Viņi ātri iekaist dusmās, bieži pārtrauc citus un atbild viņu vietā, nespēj iegaumēt cilvēku vārdus, kā arī ir neorganizēti un bērnišķīgi. Viņi dzīvo tagadnē un tiecas pēc acumirklīga

←ïðåäûäóùàÿ  ñëåäóþùàÿ→
1 2 3 4 5 6 7 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»