Valsts investîciju programma 2002.-2004

prioritāti ir uzskatāma lauku autoceļu sakārtošana, un melnā seguma īpatsvara palielināšana, nodrošinot pārvietošanās vajadzības lauku iedzīvotājiem.

Autoceļu un tiltu ikdienas un periodiskās uzturēšanas, maršrutu izpētes un projektēšanas finansēšanu paredzēts nodrošināt no Valsts Autoceļu fondā (VACF) iemaksātajām ceļa lietotāju nodevām (transporta līdzekļu ikgadējās nodevas un akcīzes nodokļa par degvielu).

Autoceļu un to struktūru rekonstrukcijas darbiem un autoceļu tīkla attīstībai (uzlabojumi autotransporta koridoros) ceļu fondā līdzekļu nepietiek, un ir nepieciešams piesaistīt valsts pamatbudžeta investīcijas un Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālā fonda (ISPA) līdzekļus.

Pamatbudžeta investīcijas, pirmkārt, ir nepieciešamas kā noteiktais līdzfinansējums plānotajiem ISPA līdzekļiem. ISPA fondu izmantošanas pamatnosacījumi, paredzot tos piešķirt rekonstrukcijas un attīstības projektiem TINA tīklā (atsevišķiem galvenajiem ceļiem) ar izmaksām, kas nav mazākas par 5milj.eiro, sašaurina iespējamo no ISPA fondiem finansējamo objektu loku, tādējādi neatrisinot neatliekamas esošās problēmas visā valsts autoceļu tīklā.

Pašreizējais valsts autoceļu kritiskais stāvoklis, kas ir veidojies pastāvošā pēdējo gadu finansu deficīta rezultātā, un neatliekamās uzturēšanas vajadzības izslēdz iespēju paredzēt līdzfinansējumu ISPA projektiem. Ņemot vērā valsts autoceļu nozares ieņēmumu prognozi 2002.-2004.gadam, kur 2002.gadā periodiskās uzturēšanas un rekonstrukcijas darbiem atvēlētie līdzekļi ir tikai 3.63 milj.Ls, bet esošo kredītsaistību dzēšanai nepieciešami 6.90 milj.Ls, jauni kredīti, kas atmaksājami no VACF, tuvākajos gados netiek plānoti. Valsts autoceļu fonda līdzekļi ir novirzāmi uzturēšanas darbiem citu neatliekamu pasākumu realizācijai.

Laikā no 2001.-2007.gadam VIP ietvaros plānots realizēt kompleksu autoceļu attīstības projektu “Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu –Austrumu autoceļu koridorā “, kurā iekļauti:

a) pasākumi pamatmaršrutā – Via Baltika maršruta (Ainaži – Rīga – Bauska – Grenctāle) valsts galveno autoceļu A1 un A7 noteiktu posmu satiksmes drošības uzlabošanas un ceļa caurlaides spējas palielināšanas pasākumi;

b) ar pamatmaršrutu cieši saistītie projekti – Lidostas “Rīga” pievedceļa rekonstrukcija;

c) Austrumu – Rietumu autoceļu koridora attīstība un pievadceļi Via Baltica pamatmaršrutam, t.sk.:

• “šauro vietu” (ar nepietiekošu satiksmes kvalitāti) uzlabojumi Kurzemes autotransporta maršrutos Liepāja – Rīga un Ventspils – Rīga;

• Latgales autoceļa būvniecības pabeigšana (pēc 2003.gada) un kustības drošības uzlabošanas pasākumi esošajā maršrutā Lielvārdē;

• Stratēģiski svarīgu tiltu (5 gab.) rekonstrukcija atbilstoši ES slodzēm.

Projekta realizācijas iespējamību nosaka valsts pamatbudžeta investīciju piešķiršana (vismaz 2.5 - 3 milj.Ls gadā) projekta realizācijas laikā.

Ņemot vērā VACF plānotos ieņēmumus no transporta līdzekļu ikgadējas nodevas un akcīzes nodokļa par degvielu 2002. – 2004.gados, kura balstīta uz Finansu ministrijas prognozi, un nenoteiktību akcīzes nodokļa daļas palielināšanā Autoceļu fondā, Lauku autoceļu programma ir atstāta pilnīgi bez finansējuma. Minētā iemesla dēļ Satiksmes ministrija piesaka VIP kā otro prioritāti “Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas programmu”.

Lauku autoceļu sakārtošanas galveno mērķprogrammu īstenošana kļuva iespējama, kad 1998.gada 2.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, izmainot sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un Autoceļu fondu, paredzot ar 1999.gadu tajā ieskaitīt 60% iepriekšējo 50% vietā. Šos papildus 10% Valsts autoceļu fonda ieņēmumus novirzot Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas programmas finansēšanai, sadalot tos divās galvenajās mērķprogrammās:

• Reģionālās nozīmes autoceļu sakārtošanas programma.

• Vietējās nozīmes autoceļu sakārtošanas programma.

1999.gada 27.jūlijā Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē izskatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam” tika pieņemts lēmums atlikt līdz 2001.gadam Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programmas realizāciju, ņemot vērā priekšlikumu par akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu sadales maiņu no 60 % - 40 % uz 50 % - 50% starp valsts pamatbudžetu un valsts speciālo budžetu – Valsts autoceļu fondu.

Satiksmes ministrija, kā trešo svarīgāko prioritāti iekļaušanai VIP piesaka “ Tiltu rekonstrukciju valsts autoceļos”. Projekts paredz veikt kritiskā tehniskā stāvoklī esošo tiltu (78 gab.) rekonstrukciju, kuras rezultātā tiktu novērsti ekspluatācijas laikā radušies bojājumi un nodrošināta droša satiksme. Ierobežotas periodiskās uzturēšanas un rekonstrukcijas apstākļos tiltu tehniskais stāvoklis strauji turpinās pasliktināties. Ja projekts netiks realizēts, turpināsies konstrukciju tālāka sabrukšana, kā rezultātā būs jāievieš dažādi ierobežojumi transporta satiksmei pār tiltiem, kas ievērojami kavēs tautsaimniecības attīstību. Atsevišķos gadījumos iespējama pat tiltu slēgšana satiksmei.

Nepietiekama finansējuma dēļ daudzviet kritiskā stāvoklī atrodas pilsētu un citu vietējo pašvaldību pārziņā esošie ceļi un ielas. Lai šodien samazinātie ceļu uzturēšanas izdevumi nākotnē nepārvērstos par milzīgām ceļu atjaunošanas izmaksām, nepieciešams šo ceļu, it īpaši pilsētu ielu, regulārs remonts. Situācijas uzlabošanos var panākt tikai pilnveidojot līdzekļu saņemšanu no ceļa lietotājiem, un tas ir izdarāms, pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, kā arī pakāpeniski palielinot autoceļu fondā ieskaitāmās daļas īpatsvaru. Svarīgi ir attīstīt un uzlabot ostu pievedceļus un galvenos tranzīta maršrutus, jo sevišķi pierobežas zonā ar Krieviju un Baltkrieviju, kur stāvoklis ir visneapmierinošākais. Lemjot par VIP valsts mērķa dotāciju un valsts Ceļu fonda līdzekļu piešķiršanu pašvaldību autoceļu projektiem, Satiksmes ministrija par prioritārajiem uzskata projektus un pasākumus, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:

• Atbilstība nozares stratēģijai;

• Ekonomiskās efektivitātes rādītāji;

• Projektu realizācijas termiņi;

• Projekta dokumentācijas gatavības stadija;

• Pašvaldību gatavība nodrošināt līdzfinansējumu.

No nozares viedokļa atbalstāma ir:

• lielo ostu pievedceļu uzlabošana;

• valsts galveno autoceļu posmu, kas iet cauri pilsētām uzlabošanu;

• kritiskā stāvoklī nonākušo lielo un vidējo tiltu rekonstrukciju;

• satiksmes drošības uzlabojumus un transporta sastrēgumu zonu likvidēšanu lielajās pilsētās.

Nepieciešams turpināt uzsākto projektu realizāciju:

(TRm19) “Maģistrālais transporta ievads Liepājas pilsētā” - mērķis ir izveidot jaunu transporta koridora Liepāja - Rīga ievadceļu Liepājas pilsētā, tādējādi uzlabojot Liepājas ostas sasaisti ar Austrumu kaimiņvalstīm un nodrošinot ostas attīstības iespējas. Projekts iekļ