Spiнeri pa nodokпiem visiem, kur imacas RTU

30. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi .

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.

(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

(10) Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus.

(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.

43. Dabas resursu nodoklis, mērķis, apliekamie objekti.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 14. septembrī, valsts prezidents to uzsludinājis 1995. gada 4. oktobrī. Likums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

Dabas resursu nodokļa (DRN) mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Apliekamie objekti:

1. iegūstamos dabas resursus

2. vides piesārņojumu- atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas

3. videi kaitīgas preces un produktus

4. importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

31. Attaisnotie izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas)

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.

3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.

35. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācijas kārtība.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona - fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic preču piegādes, pakalpojumu sniegšanu, preču importu un pašpatēriņu