Uznemumu ienakuma nodoklis

Rīgas Tehniskā universitāte

Inženierekonomikas fakultāte

Kontroldarbs

priekšmeta

Nodokli un nodevas

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ekonomiska būtība

Nataļja Hmeļņicka

Apl. Nr. 011RIBP047

II kurss IBPO-08

Kontroldarba vadītājs:

Dr.oec., profesors

A.Zvejnieks

Rīga 2002

Saturs.

Ievads 3

1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis 4

1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji 4

1.2.Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji 5

1.3.Pieejamās nodokļu atlaides 6

1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli 7

1.5.Iespējamas soda sankcijas 8

1.6Kad jāiesniedz deklarācijas un kad jāmaksā nodoklis 9

2. Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķini 11

3.Secinājums 14

4. Izmantotas literatūras saraksts 15

5. Pielikums 16

Ievads.

Jebkurā valstī ir nodokļi, vienā tie ir zemāki, otrā – augstāki. No nodokļu maksātāju viedokļa nodokļi vienmēr bija un būs nepatīkama lieta lai cik zemi tie nebūtu. Un ar to palīdzību var secināt par efektu, ko tā dod valstij, kā tā ietekmē ekonomikas attīstību. Valstīs ar lielāko nodokļu slogu valdība pārvalda lielāku ienākumu daļu nekā valstīs ar zemāku nodokļu slogu. Cik tas ir labi atkarīgs arī no valdības spējas pārvaldīt un racionāli pārdalīt tās rīcībā esošus līdzekļus, kurus tā saņem kā nodokļu ieņēmumus budžetā. Var gadīties, ka valsts atņem pārāk daudz naudas līdzekļu no iedzīvotājiem, līdz ar to bremzējot ekonomisko aktivitāti.

Latvijā kā neatkarīgā valstī nodokļu sistēma jau ir sakārtota, bet tomēr nodokļus reglamentējošos likumdošanas aktos pastāv dažas nepilnības, kas laika gaitā tiek atklātas. Arī valstī un pasaulē notiekošie ekonomiskie procesi izsauc pastāvošo likumu grozīšanu.

Līdz ar to kontroldarba mērķis ir noskaidrot uzņēmuma ienākuma nodokli ekonomisko būtību.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai kursa darbā risināmie uzdevumi ir šādi:

• noskaidrot, ka minētais nodoklis ietekmē uz uzņēmējdarbību. Šajā gadījuma- uz zemnieku saimniecību;

• kādu peļņu gūst uzņēmums pēc nodokļa samaksāšanas;

• kāda ir loma uzņēmumu ienākuma nodoklim.

1. Uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Ar to jāsaprot, ka jebkura persona, kas gūst ienākumus mūsu valstī, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja.

Savukārt jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājs, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir peļņas nodokļa jaunā redakcija. Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 9.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 1.martā izsludināja likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli.

Visu iekšzemes uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību peļņa tiek aplikta ar nodokli. Ārvalstu uzņēmumi maksā nodokli par noteiktiem Latvijā gūtiem ienākumiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas. Par 2001. gadu nodoklis aprēķināms pēc 25% likmes, bet turpmākajos gados likme tiek samazināta šādi: 2002. gadā - 22%, 2003. gadā - 19%, ar 2004. gadu - 15% (samazinātā likme jāsāk piemērot ar taksācijas gadu, kas sākas attiecīgajā kalendārajā gadā).

Analizējot valsts nodokļu politiku un kopējo nodokļu sistēmas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, rodas nepieciešamība pēc tādā rādītājā kā nodokļu nasta jeb nodokļu slogs (tax burden). It īpaši šis rādītājs ir svarīgs, salīdzinot nodokļu politikas dažādās valstīs.

Bieži vien tiek salīdzinātas nodokļu likmes dažādās pasaules valstīs un, līdz ar to, varētu secināt, ka valstīs ar zemākām nodokļu likmēm jābūt arī daudz labvēlīgākiem ekonomikas apstākļiem uzņēmējdarbības attīstībai un dzīves līmenim kopumā. No vienas puses, tas tā arī ir - zemāki nodokļi neapšaubāmi stimulē ekonomisko aktivitāti un piesaista investīcijas no ārzemēm. No otras puses, zemas nodokļu likmes neko nesaka par vispārējo dzīves līmeni valstī, un var izrādīties, ka pat šīs salīdzinoši zemākas nodokļu likmes var izrādīties par smagu nastu šo nodokļu maksātājiem.

Tātad, lai izvērtētu nodokļu slogu valstī, nav pietiekams vienīgi salīdzināt nodokļu likmes neņemot vērā citus svarīgus faktorus.

Tāpēc nodokļu nastas rādītājā ietilpst viens no svarīgākajiem makroekonomiskiem raksturotājiem, t.i. iekšzemes kopprodukts.

Atkarībā no nodokļu lomas valsts budžeta veidošanā izšķir “mīkstu”, stingru un mērenu nodokļu sistēmu.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, kurš pieder pie tiešiem nodokļiem, ieņem lielu daļu valsts nodokļu ieņēmumos.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos valsts budžetā pakāpeniski samazinās jau no 1998. gada. 2002. gadā tas sastādīja tikai 6.8 % no visiem nodokļu ieņēmumiem. Samazinās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs, kura dinamika laika periodā no 1998. līdz 2002. gadam parādīta 1.tabulā.

1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji .

Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:

1. iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.

Iekšzemes uzņēmumi ir visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, ko uzskata par rezidentiem.

2. ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (nerezidenti).

3. nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (pastāvīgās pārstāvniecības).

Saimnieciskā darbība šā likuma izpratnē ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.

1.2. Uzņēmumu ienākuma nodokli