Lоzings

SATURS

Ievads 4

1.Līzinga būtība 5

2.Līzinga veidi 7

2.1.Finansu līzings 7

2.2.Operatīvais līzings 8

3.Latvijā pieejamie līzinga veidi 9

3.1.Auto līzings privātpersonām 9

3.2.EGO nomaksas līzings privātpersonām 9

3.3.EGO nomaksas līzinga karte privātpersonām 9

3.4.Nekustamā īpašuma līzings 10

3.5.Auto līzings uzņēmumiem 10

3.6.EGO nomaksas līzings uzņēmumiem 10

3.7.Nekustamā īpašuma līzings uzņēmumiem 11

3.8.Iekārtu līzings uzņēmumiem 11

4.Līzinga darījumu noslēgšanas kārtība 12

4.1.Līzinga līgums 13

4.2.Līzinga samaksa 13

5.Līzinga priekšrocības un trūkumi 14

Secinājumi 15

Izmantotā literatūra 16

IEVADS

Līzings ir vienošanās, kas panākta starp iznomātāju (īpašuma īpašnieku) un nomnieku (īpašuma nomātāju), kas dod tiesības izmantot konkrētu īpašumu noteiktā laika periodā kā atlīdzību par iemaksātajām naudas summām.

Viens no līzinga popularitātes pieaugšanas iemesliem ir fakts, ka to var izmantot kā finansējuma avotu. Turklāt, izmantojot līzingu, uzņēmums var nodrošināties pret straujām izmaiņām tehnoloģiju jomā, līdz ar to tiek samazinātas izmaksas, kas saistītas ar iekārtu novecošanos.

Studiju darba mērķis ir analizēt līzinga būtību un nozīmi uzņēmējdarbībā.

Studiju darba uzdevumi ir sekojoši:

1. Dot ieskatu līzinga būtības raksturojumā.

2. Raksturot līzinga veidus.

3. Izvērtēt Latvijā pieejamos līzinga veidus.

4. Raksturot līzinga darījumu noslēgšanas kārtību.

5. Izvērtēt līzinga priekšrocības un trūkumus.

6. Dot secinājumus par darbā izvirzīto mērķi.

1.LĪZINGA BŪTĪBA

Pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma, nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana. Taču nomas attiecību attīstības gaitā parādījušies dažādi nomas veidi, konkrēti, finansu noma, kura nomas attiecībās ieviesusi jaunus elementus.

Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Parastam nomas līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:

1. Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kura izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;

2. Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzinga devēja) īpašumam;

3. Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtību iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumu;

4. Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.

Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:

1. Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot savā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nododot par maksu citas personas lietošanā;

2. Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums. Turklāt ar līzinga (nomas) ideju pie nomas devēja ierodas nākamais nomnieks. Rezultātā līzinga devējs (nomas devējs) par savu naudu pēc līzinga saņēmēja (nomnieka) lūguma iegādājas mantu, kura turpmāk kļūst par līguma objektu (līzinga objektu, t.i., tiek nodota nomā).

Tātad, līzings ir nevis vienkārši noma, bet gan nomas attiecības, kuras finansu līzinga līguma gadījumā ir ne tik vien nomas attiecības, bet arī līzinga saņēmēja (nomnieka) darbības finansēšanas attiecības uz līzinga devēja (nomas devēja) vai piesaistīto personu rēķina un kuras rodas starp finansu līzinga dalībniekiem, vēl pirms momenta, kad līzinga devējs iegādājies līzinga objektu. Šī finansu līzinga līguma attiecību īpatnība ļauj apgalvot, ka līzings ir kredīts jeb, kā teikts LR likumā ‘’Par kredītiestādēm’’, tā ir ‘’kreditēšana, kas tiek īstenota atbilstīgi Unidroit konvencijas par starptautisko finansu līzingu pamatprincipiem (1.panta 37.punkts)’’. Taču Unidroit oficiālais teksts uzskata finansu līzinga attiecības par nomas attiecībām. No šejienes izriet arī mūsu pieeja līzingam vairāk kā nomas attiecībām. Turklāt finansu līzingu mēs aplūkojam kā finansu attiecības sakarā ar konkrētas mantas nomu ar izpirkuma tiesībām. Aplūkojot līzingu tikai kā kredītu vai kā kredītattiecības mums šķiet ne visai pareizi, ja starptautiskajā praksē par līzingu sauc finansu maksājumus par mantas (līzinga objekta) lietošanu.

Tādējādi, līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku (līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas to izmantot savā biznesā (līzinga saņēmēju jeb nomnieku), un šīs attiecības veidojas uz minētā līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma (peļņas gūšanas) pamata.

Taču nekādā ziņā līzings nebūtu aplūkojams vienpusīgi kā kredītattiecības. Tāpat nav pietiekami, aplūkojot jautājumu par līzingu, aprobežoties ar vienreizējām nomas attiecībām. Pēc savas ekonomiskās būtības līzings ir pušu līgumattiecības sakarā ar vienas puses finansu un mantas izmantošanu otras puses interesēs, kā arī vienošanās par to, kā otrā puse segs pirmās puses izdevumus un kādus procentus (pirmās puses peļņa) tai maksās.

2.LĪZINGA VEIDI

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalāmi divos veidos – finansu un operatīvais līzings. Finansu līzinga termiņa beigās nomātais objekts automātiski pāriet līzinga ņēmēja īpašumā. Īpašumtiesību pāreja var notikt arī ātrāk, ja tiek priekšlaicīgi samaksāta pilna līgumā paredzētā summa. Operatīvā līzinga gadījumā automātiska īpašumtiesību pāreja nav paredzēta, lai gan līzinga ņēmējam tomēr pastāv iespēja izpirkt nomāto objektu par tā atlikušo vērtību.

2.1.Finansu līzings

Var tikt izmantots dažādu objektu iegūšanai. Ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionālākie. Termiņš, uz kādu objekts tiek nodots līzingā, parasti ir atbilstošs tā amortizācijas rādītājiem. Priekšroka tiek dota jaunām iekārtām (automobiļiem u.c.), morāli un fiziski novecojušas tehnikas iegādei līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt. Izvērtējot finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglāk iegūt ir uzņēmumiem ar attīstības tendencēm un progresējošiem izaugsmes rādītājiem. Uzņēmuma