Пример: Транспортная логистика
Я ищу:
На главную  |  Добавить в избранное  

Деньгии кредит /

Procenti

←предыдущая  следующая→
1 2 



Скачать реферат


Siguldas Valsts ģimnāzijas

KREDĪTU UN LĪZINGU PROCENTI

Datums 01.12.2002.

Saturs.

Ievads 3

1. Kredīti un to procenti 4

1. Kredītu procenti Unibankā 6

1. Maģistra kredītu.

2. Hipotēku kredītu.

3. Būvniecības kredītu.

2. Līzingi un to procenti 8

Nobeigums 9

Izmantotā literatūra 10

Ievads.

Ne visi cilvēki Latvijā ir tik turīgi, ka var atļauties iegādāties preces uzreiz. Cilvēki krāj naudu ilgāku laiku, lai varētu iegādāties kādu konkrētu preci. Taču viņi var arī to aizņemties no bankām vai līzinga grupām. Bet attiecīgi par to viņiem jāmaksā procenti. Katrai kredītiestādei ir savi procenti, ko tā liek atmaksāt atpakaļ.

Arvien vairāk cilvēki ņem kredītus, jo tas viņiem dod iespēju iegādāties preci uzreiz, nekrājot naudu vairākus gadus.

Mūsdienās ekonomika nebūtu iedomājama bez kredītattiecībām. Tas paver plašas iespējas mazajiem ražotājiem. Kredīts dod iespēju savlaicīgi un pilnīgi apmierināt uzņēmuma vajadzības pēc naudas līdzekļiem, tos izmantot, lai gūtu lielāku peļņu un uzņēmuma izaugsmi. Taču kredīti tiek doti, lai gūtu peļņu no šiem darījumiem.

Tas nozīmē, ka abas puses ir ieguvēji, gan kredīta ņēmēji, gan devēji.

Kredīti un to procenti.

Kredīts – (no latīņu – creditum, ”credere ‘ticçt - uzticēties„) Naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu).

Kredīta būtību, formas, funkcijas un lomu nosaka sabiedriski ekonomiskās iekārtas. Kredīta attiecībās parasti ir divas puses: kredīta aizdevējs (kreditors) un aizņēmējs (debitors).

Pirms kapitālisma formācijas galvenā kredīta forma bija augļotāju kredīts. Tā aizdevēji bija tirgoņi, nodokļu atpircēji, baznīcas, klosteri, bet aizņēmēji – sīkražotāji, vergturi, feodāļi, kas aizdevumu izmantoja tikai par maksāšanas līdzekli.

Kredīts paātrina uzņēmēju ražošanas un apgrozījuma fondu apriti, sekmē apgrozības izmaksu samazināšanos, rentabilitātes paaugstināšanos. Kredītam ir svarīga nozīme kapitālieguldījumu efektivitātes paaugstināšanā. Ilgtermiņa kreditēšanas noteikumos paredzēta atbildība par kredītlīdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu kapitālieguldījumos.

Kredītiem ir liela nozīme zinātnes un tehnikas sasniegumu ieviešanā, to izstrādes paātrināšanā.

Mūsdienās ir vairāki veidi, kā var iegūt kredītus. Tos var iegūt bankās vai līzinga kompānijās. Katra banka piedāvā savas procentu likmes, tāpēc jums ir iespēja izvēlētie, kurā bankā vai līzinga grupā jūs vēlaties to ņemt.

Kredītu avoti ir uz laiku brīvie naudas līdzekļi, kas nav iesaistīti ne ražošanā, ne preču apgrozībā. Tie var koncentrēties bankās. Kā jau es minēju, par kredītu jāmaksā procenti. Izšķir vienkāršos procentus un saliktos procentus.

●Vienkāršie procenti:

piemēram: firma bankā aizņemas 1000 Ls uz 12 mēnešiem ar procentu likmi 2%. Katru mēnesi no aizņemtās summas jāmaksā 2%, t.i., 20 Ls. Par sešiem mēnešiem jāmaksā 240 Ls. Kopā būs jāatdod 1240 Ls.

●Saliktie procenti:

piemēram: firma bankā aizņemas 1000 Ls uz 6 mēnešiem ar procentu likmi 2%.

1. mēnesī 1000+20 = 1020 Ls (otrajā mēnesī procentus aprēķinās no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls), tāpēc

2. mēnesī 1020+20.4 = 1040.4 Ls

3. mēnesī 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t

Kredīti var būt:

1. Īstermiņa kredīti. (līdz vienam gadam) Tie parasti ir neizdevīgi, bet ir situācijas, kad tie ir nepieciešami.

2. Ilgtermiņa kredīti. (Ilgāk par 1 gadu) Tiem savukārt procentu likmes ir zemākas, taču tiek prasītas ļoti spēcīgas garantijas (parasti nekustamais īpašums).

Kredīta formas:

1. Komerciālais kredīts:

To piešķir uzņēmumi cits citam preču kapitāla formās. Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis – īpaša parādzīme ar noteiktu maksāšanas termiņu. Vienā virzienā parasti kursē prece, bet otrā pēc kāda laika – nauda.

2. Baņķieru kredīts:

To izsniedz bankas un citas kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas aizdevuma formā.

3. Patēriņa kredīts:

Tas tiek piešķirts iedzīvotājiem, pārdodot personīgā patēriņa preces uz nomaksu. Par patēriņa kredītu tiek iekasēts aizdevu procents.

4. Valsts aizņēmums:

Valsts izlaiž aizņēmumu obligācijas. Tās brīvi pērk un pārdod bankas un no tām iedzīvotāji. Tādejādi valsts ir debitors.

5. Hipotekārais kredīts:

Tas ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu. Bankā var ieķīlāt nekustamo īpašumu, kas atrodas Latvijas teritorijā, bet aizdevumi nedrīkst pārsniegt 60% no ķīlas summas.

To izsniedz šādiem mērķiem:

a) nekustamā īpašuma mantošanas un pirkšanas kārtošanai.

b) Zemes auglības uzlabošanai.

c) Ēku būvēšanai, modernizācijai, zemes meliorācijai un citām vajadzībām.

6. Finansiālais līzings:

Bankas vai līzinga kompānijas iegādājas darba līdzekļus (iekārtas, darbagaldus, mašīnas u.c.) un tos iznomā, nosakot noteiktu procentu likmi.

7. Studentu kredīts:

Šo kredīti var saņemt studējošie studenti, kas apgūst akreditētas studiju programmas. Kredīta apjoms maksimāli ir 35 Ls mēnesī.

Overdrafts (bankas kredīta pārsniegumi):

Overdrafts ir summa, kuras robežās banka kreditē tekošā konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma. Overdrafts faktiski ir īstermiņa kredīts, kuru parasti izsniedz bez nodrošinājuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Šo kreditēšanas veidu izmanto gan fiziska personas , gan juridiskas personas (visbiežāk to izmanto fiziskas personas).

Kredīti tiek grupēti arī pēc to izlietojuma:

1. Investīciju kredīts, ko izsniedz pamatlīdzekļu atjaunošanai, palielināšanai.

2. Uzņēmuma līdzekļu kredīts, ko izmanto, lai palielinātu apgrozāmo līdzekļu daudzumu.

3. Sezonas kredīts – līdzekļu pārvarēšana pirms sezonas vai sezonas laikā.

4. Patēriņa kredīts tiek piešķirts iedzīvotājiem pirktspējas pastiprināšanai.

Kredītu

←предыдущая  следующая→
1 2 



Copyright © 2005—2007 «Mark5»